Gandija piemiņas dienā Indija ratificē Parīzes klimata nolīgumu  (1)

Šī valsts ar 1,3 miljardiem iedzīvotāju oglekļa dioksīda izmešu apjoma ziņā ieņem trešo vietu pasaulē – tās īpatsvars kopējā izmešu apjomā ir 4,1%. Indija ir pēdējā no lielākajām piesārņotājām, kas ratificēs šo vēsturiski nozīmīgo dokumentu. Septembra sākumā to izdarīja Ķīna un ASV, kas atbildīgas attiecīgi par aptuveni ceturto daļu un 15% pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Parīzes klimata nolīgums stāsies spēkā 30 dienas pēc tam, kad to būs ratificējušas vismaz 55 valstis, kas kopumā ir atbildīgas par 55% globālo siltumnīcas gāzu emisiju. Indijas solis šo mirkli būtiski pietuvinās – nolīgumu tagad būs ratificējušas 62 valstis, kuru radīto izmešu kopējais apjoms ir gandrīz 52%.

Kā žurnālistiem pastāstījis vides ministrs Anils Madhavs Deivs, Indijai bija vajadzīgs laiks, lai izvērtētu nolīguma ietekmi uz nacionālo likumdošanu un uzklausītu iesaistīto pušu viedokļus.

Ministrs arī norādījis, ka nākamajā ANO klimata sarunu kārtā, kas novembrī norisināsies Marokā, Indija izvirzīs jautājumu par finansiālu un tehnoloģisku atbalstu attīstības valstīm, lai palīdzētu tām turēties pretī klimata pārmaiņām.

Pērn decembrī Parīzē panāktā vienošanās aicina nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas.

Divi grādi pēc Celsija skalas ir slieksnis, kuru pārkāpjot, kā uzskata zinātnieki, globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas.

Vides eksperti apsveikuši Deli lēmumu ratificēt Parīzes nolīgumu, bet uzsvēruši, ka Indijai ir jācenšas samazināt akmeņogļu izmantošana enerģētikā, jo pagaidām tā ir viena no nedaudzajām lielajām ekonomikām, kas šai ziņā nav uzņēmusies nekādas saistības.

Indija gan plāno būtisku atjaunojamo energoresursu attīstību, bet izmešu apjomus plāno samazināt tikai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, proti, turpināt atmosfēras piesārņošanu ar siltumnīcefekta gāzēm, tikai lēnākā tempā.