Jaunievēlētā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, visticamāk, turpinās prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa politiskās tradīcijas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Runājot par Igaunijas iekšpolitiku un ārpolitiku, Skudra prognozēja, ka lielas izmaiņas netiek gaidītas, ņemot vērā, ka viņa turpinās Igaunijas prezidenta politiskās tradīcijas, kā arī to, ka viņa ir guvusi ievērojamu pieredzi Eiropā.
"Tāpat nedomāju, ka Igaunijā sagaidāmas nozīmīgas pārmaiņas. Iekšpolitikā un ārpolitikā saglabāsies stabilitāte," viņš prognozēja.
Vienlaikus Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors atzina, ka interesants ir jautājums - kādēļ bija nepieciešams tik ilgs laiks, lai Igaunija tiktu pie nākamā prezidenta. "Tā ir tikai mana interpretācija, bet šķiet, ka vadošie politiskie spēki mēģināja bīdīt savus favorītus un vienā brīdī saprata, ka tas nav iespējams," sprieda Skudra.
Viņš arī norādīja, ka bijušais eirokomisārs Sīms Kallass netika ievēlēts, kaut arī viņš bija "Eiropas cilvēks". Kā izteicās Skudra, iespējams, ka kāds nevēlējās, lai viņš tiktu ievēlēts.
"Iespējams, ka Igaunijas politiskie spēki pārliecinājās, ka nedabūs savus favorītus, līdz ar to ļoti ātri pieņēma lēmumu nepārvērst šo jautājumu par konfliktu. Tad atlika vien ļoti ātri vienoties par šo kandidāti, kas, visticamāk, bija zināma jau kā rezerves variants. Vienīgi par viņu īpaši publiski nerunāja," sprieda Skudra.
Jau vēstīts, ka Igaunijas parlaments Rīgikogu pirmdien prezidenta amatā ievēlējis pie partijām nepiederošo Igaunijas pārstāvi Eiropas Revīzijas palātā Kersti Kaljulaidu. Par viņu nobalsoja 81 deputāts, līdz ar to viņa savākusi ievēlēšanai vajadzīgās divas trešdaļas jeb vismaz 68 deputātu balsis.
Rīgikogu sēdē, kurā balsoja par nākamo Igaunijas valsts prezidentu, piedalījās 98 no 101 Igaunijas parlamenta deputāta.
Kaljulaida dzimusi 1969. gadā. 1992. gadā beigusi Tartu Universitātes Bioloģijas fakultāti, bet 2001. gadā šajā pašā augstskolā aizstāvējusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.
1999. gadā kļuvusi par toreizējā premjera Marta Lāra padomnieci ekonomikas jautājumos, bet 2002. gadā iecelta par Igaunijas valsts energokompānijas "Eesti Energia" Iru koģenerācijas elektrostacijas vadītāju. No 2004. gada pārstāv Igauniju Eiropas Revīzijas palātā. Lai gan viņas amata termiņš beidzās jau maijā, viņa turpina pildīt šos pienākumus, jo Igaunijas valdība nav atradusi jaunu valsts pārstāvi palātā.
No 2001. līdz 2004. gadam bijusi Tēvzemes savienības biedre.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
