Kopš Lielbritānijas jūnija referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) Madride savos izteikumos kļuvusi uzstājīgāka, norādot, ka Gibraltāram vismaz daļēji būtu jānonāk Spānijas pakļautībā, lai tas arī turpmāk varētu izmantot tam ļoti nepieciešamās ES privilēģijas.
Spānija otrdien ANO izteica priekšlikumu par kopīgu spāņu un britu suverenitāti pār Gibraltāru, tomēr šo piedāvājumu Gibraltāra premjerministrs Fabians Pikardo kategoriski noraidījis.
"Tas ir vienkārši - "Nekādā gadījumā, Hosē!". Tu nekad neuzliksi savas rokas uz Klints," Pikardo sacīja ANO komitejai.
Tomēr trešdien vakarā Spānijas ministrs vēl vairāk pielēja eļļu ugunij.
"Rokas nē, es pacelšu karogu. Un krietni agrāk, nekā Pikardo domā," Garsija-Margaljo sacīja Spānijas televīzijai.
Sakaitinātais Pikardo Gibraltārā sasauca preses konferenci.
"Nedz pēc četriem, nedz pēc 4000 gadiem vai vēl ilgāka laika Spānijas karogs neplīvos virs Gibraltāra," viņš sacīja. "Tas skan - "Nekādā gadījumā, Hosē", tāpēc pierodi pie tā."
Gibraltārs, kurā ir 32 000 iedzīvotāju, bijis pastāvīgs spriedzes avots Lielbritānijas un Spānijas attiecībās kopš 1704. gada, kad stratēģiski svarīgo teritoriju pie ieejas Vidusjūrā sagrāba britu spēki. Pēdējo četru gadu laikā, kopš pie varas Spānijā ir konservatīvā Marjano Rahoja valdība, saspīlējums ir saasinājies.
1713. gadā saskaņā ar Utrehtas līgumu Spānija oficiāli nodeva Gibraltāru Lielbritānijas valdījumā, taču pastāvīgi uzstājusi, ka šai teritorijai jāatgriežas Spānijas suverenitātē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!