Krievija sestdien izmantojusi savas veto tiesības, lai neļautu ANO Drošības padomei pieņemt rezolūciju, kas pieprasītu nekavējoties apturēt gaisa triecienus un militāros lidojumus virs Sīrijas pilsētas Alepo. Savukārt Krievijas iesniegtā konkurējoša rezolūcija neguva atbalstu, vēsta aģentūra "Reuters".
Francijas iesniegtais rezolūcijas projekts arī aicināja noslēgt pamieru un ļaut humānās palīdzības piekļuvi visā kara plosītajā valstī.
Krievija un tās sabiedrotā prezidenta Bašara al Asada režīma spēki intensīvi bombardē ielenktos Alepo rajonus, kurus kontrolē bruņotie nemiernieki. Ielenktajā pilsētas austrumu daļā joprojām atrodas aptuveni 275 000 iedzīvotāju.
Krievijai un Asada režīmam tiek pārmesta civiliedzīvotāju un slimnīcu bombardēšana. Nesaskaņas Alepo jautājumā ir saasinājušas Vašingtonas un Maskavas attiecības, kurām ir atšķirīgs skatījums uz Sīrijā notiekošo.
Maskava un Damaska tikmēr norāda, ka uzbrūk radikālo islāmistu grupējumam “Jabhat Fateh al-Sham” (agrāk “Al Nusra”).
Īpašais ANO sūtnis Stafans de Mistura piektdien brīdināja, ka, ja bombardēšana netiks pārtraukta, Alepo austrumu daļa divu mēnešu laikā tiks nolīdzināta līdz ar zemi, un bojā ies tūkstošiem civiliedzīvotāju, nevis teroristi. Viņš aicināja Damasku un Maskavu kaujinieku likvidēšanas vārdā neiznīcināt pilsētu.
Mistura arī norādīja, ka no 8000 kaujinieku ielenktajā pilsētas daļā bijušās “Al Nusra” džihādisti ir aptuveni 900. Mistura apliecināja, ka pats personīgi pavadīs radikālos kaujiniekus ārā no pilsētas, ja tas spēs apturēt kaujas. Islāmistus viņš aicināja padomāt, vai tiešām viņi grib izlemt 275 000 cilvēku likteni, ziņo raidsabiedrība BBC.
Šī ir jau piektā reize vairāk nekā piecus gadus ilgstošā konflikta laikā, kad Krievija bloķējusi ANO Drošības padomes rezolūcijas par Sīriju. Iepriekšējās četras reizes Maskavu balsojumā atbalstīja arī Pekina, taču šoreiz Ķīna atturējās.
Balsojumā atturējās arī Angola, bet nepastāvīgā Drošības padomes locekle Venecuēla balsoja pret rezolūciju. Par labu rezolūcijas projektam balsoja 11 no 15 padomes valstīm.
Lai Drošības padomes rezolūcijas tiktu pieņemtas, ir nepieciešamas vismaz deviņas balsis par un nedrīkst būt neviens veto. Veto tiesības ir ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm – ASV, Francijai, Lielbritānijai, Krievija un Ķīnai.
Pēc balsojuma par Francijas piedāvāto dokumentu Krievija iesniedza pati savu konkurējošo rezolūciju, kuru atbalstīja Ķīna, Venecuēla un Ēģipte, nesasniedzot deviņas minimālās balsis. Angola un Urugvaja balsojumā atturējās, bet pārējās deviņas valstis bija pret.
Arī Krievijas iesniegtais rezolūcijas projekts aicināja uz pamieru un humānās palīdzības sniegšanu, taču šis dokuments neparedzēja uzlidojumu apturēšanu.
Sīrijas konflikts sākās 2011. gadā, kad bruņotās sadursmēs pārauga plaši tautas protesti, kuros tika pieprasīta prezidenta Bašara al Asada atkāpšanās.
Kara laikā valstī nostiprinājās arī dažādi radikālo islāmistu grupējumi, piemēram, "Daesh" kurš karo kā pret režīma spēkiem, tā nemierniekiem. "Daesh" pakļauts ASV starptautiskās koalīcijas, kā arī Krievijas gaisa uzlidojumiem.
Asada režīmu konfliktā atbalsta Irāna un Krievija, savukārt nemierniekus virkne sunnītu arābu valstu un ASV.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
