"Vakar es tikos ar savu ģimeni un mēs izlēmām astoņus miljonus zviedru kronu ziedot upuriem," pēc reliģiskas ceremonijas konfliktā cietušās Bohajas pilsētā pavēstīja Santoss.
Kolumbijas prezidentam balva piešķirta par "apņēmīgajiem centieniem izbeigt valsts vairāk nekā 50 gadus ilgstošo pilsoņkaru", piektdien paziņoja Norvēģijas Nobela komiteja.
"Prezidents Santoss iniciēja sarunas, kuru kulminācija bija miera līgums starp Kolumbijas valdību un FARC kaujiniekiem, un nemitīgi mēģinājis virzīt uz priekšu miera procesu," teikts komitejas paziņojumā. "Pastāv reālas briesmas, ka miera process apstāsies un pilsoņkarš atkal uzliesmos. Tāpēc ir vēl jo svarīgāk, lai puses, kuras vada prezidents Santoss un FARC partizānu līderis Rodrigo Londons, turpinātu ievērot ugunspārtraukšanu."
Balva arī jāuzskata par veltījumu Kolumbijas tautai, tiem, kuru devuši ieguldījumu miera procesā un pilsoņkara neskaitāmo upuru tuviniekiem, norādīja komiteja.
Santoss piektdien paziņoja, ka miers viņa valstī ir "ļoti, ļoti tuvu", un pieņēma Miera prēmiju savas tautas vārdā.
"Mēs esam ļoti, ļoti tuvu miera panākšanai. (..) Es saņemu šo balvu Kolumbijas tautas vārdā, kura ir tik daudz cietusi šajā karā," pavēstīja Santoss.
Kolumbijas miera procesa dalībnieki iepriekš bija starp favorītiem prestižās balvas iegūšanai, taču eksperti uzskatīja, ka viņu izredzes izjukušas pēc miera līguma noraidīšanas pagājušajā svētdienā notikušajā referendumā.
Kolumbijas valdība un FARC 26. septembrī oficiāli parakstīja vēsturisku miera vienošanos, kas paredzēja izbeigt 52 gadus ilgušo konfliktu.
Taču svētdien notikušajā referendumā valdības un FARC miera vienošanās tika noraidīta ar 50,21 % "pret" un 49,79 % "par". Referendumā piedalījās tikai 37% balsstiesīgo kolumbiešu.
Referenduma iznākums bija negaidīts, un Santoss pirms referenduma bija paziņojis, ka viņam nav rezerves plāna gadījumam, ja referendumā līgums tiks noraidīts.
"Fakts, ka vairums vēlētāju teica "nē" miera līgumam, nebūt nenozīmē, ka miera process ir miris. Referendums nebija balsojums par vai pret mieru. "Nē" puse nenoraidīja vēlmi pēc miera, bet konkrēto miera līgumu," paziņoja Norvēģijas Nobela komitejas vadītāja.
"Norvēģijas Nobela komiteja uzsver fakta nozīmīgumu, ka prezidents Santoss tagad uzaicina visas puses piedalīties plašā nacionālā dialogā miera procesa virzīšanai."
Līdz ar prēmiju Santoss saņēma naudas balvu astoņu miljonu kronu (830 000 eiro) apmērā.
Miera prēmijas komitejai šogad bija jāizdara izvēle no rekordliela kandidātu skaita - 376, kas ir gandrīz par simtu vairāk nekā iepriekšējais rekords 2014. gadā.
Pagājušajā gadā Nobela Miera prēmija tika piešķirta Tunisijas Nacionālā dialoga kvartetam par tā izšķirošo ieguldījumu plurālistiskas demokrātijas veidošanā pēc 2011. gada revolūcijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
