Kolumbijas eksprezidents Uribe ierosina izmaiņas miera līgumā ar FARC

Kolumbijas valdība un FARC 26. septembrī oficiāli parakstīja vēsturisko miera vienošanos, kas paredzēja izbeigt 52 gadus ilgušo konfliktu. Tomēr tauta 2. oktobrī referendumā to noraidīja. Abas puses šobrīd vienojušās pārskatīt miera līguma noteikumus. To vēlētāju pārstāvji, kas balsoja pret vienošanos, iesnieguši valdībai sarakstu ar pirmajām izmaiņām.

Uribe noraidīja ideju par netradicionālu sodu piespriešanu FARC līderiem, piemēram, mīnu lauku attīrīšanu, un uzstāja, ka tiem, kas tiks atzīti par vainīgiem kara noziegumos, jāzaudē brīvība uz pieciem līdz astoņiem gadiem. Uribe arī vēlas aizliegumu šādām personām ieņemt amatus valsts pārvaldē.

Lai gan FARC līderi pauduši gatavību uzklausīt jaunas idejas, Uribes ierosinājumus viņiem varētu būt grūti akceptēt, ņemot vērā, ka viņi vairākkārt noraidījuši ideju par cietumsodiem un vēlas izveidot politisku partiju. Uribe pieļāva, ka līdz 7000 FARC kaujinieku, kuri nav bijuši iesaistīti nopietnos noziegumos, būtu jāamnestē, bet tie, kas iesaistīti narkotiku kontrabandā, jātiesā kā parasti noziedznieki.

Uribe, kurš, esot prezidenta amatā, guva lielus militārus panākumus cīņā pret FARC, kritizēja miera sarunas, kuras Kolumbijas līdzšinējais prezidents Huans Manuels Santoss sāka 2012. gadā. Pēc Uribes domām, sarunas bija pārāk saudzīgas pret FARC līderiem un uzskatāmas par nacionālu apkaunojumu.

Viņš pārmeta Santosam kolumbiešu pārdošanu, apsolot FARC cietumsodu vietā desmit vietas Kongresā par konflikta izbeigšanu. Santoss, kurš šogad saņēma Nobela Miera prēmija par centieniem izbeigt konfliktu ar FARC, norādīja, ka tagad jārīkojas ātri un FARC jāpiedāvā jaunas akceptējamas idejas.

Sākotnējā vienošanās paredzēja, ka FARC kaujinieki atbruņojas un atzīstas noziegumos. Tiem, kas iesaistīti nopietnos noziegumos, astoņus gadus tiktu ierobežota kustības brīvība.