Sīrijas pilsoņu karā par karstāko kauju vietu un starptautiskās politikas spriedzes objektu pašlaik ir kļuvusi lielā ziemeļrietumu pilsēta Alepo, kura visu konflikta laiku ir bijusi sadalīta starp valdības spēkiem un nemierniekiem.
Vissmagāk cietusi ir tagad ielenktā pilsētas austrumu daļa, kuru kontrolē bruņotie nemiernieki. Prezidenta Bašara al Asada un viņa galvenās sabiedrotās Krievijas lidmašīnas šo pilsētas daļu intensīvi bombardē, domājams, gatavojot augsni sauszemes operācijai.
Alepo Mediju centra ar dronu filmētajā video redzama maza daļiņa no postījumiem, ko karš nodarījis iepriekš valsts apdzīvotākajai pilsētai.
Bojājumus ēkām, protams, ir nodarījušas visas karojošās puses, taču atšķirība ir tajā, ka opozīcijas kaujiniekiem nav aviācijas. Attiecīgi lielākie postījumi nodarīti tieši viņu kontrolētajiem pilsētas rajoniem, Asadam un Krievijai cenšoties salauzt viņu pretestību.
Aplenktajā pilsētas daļā joprojām atrodas aptuveni 275 000 iedzīvotāju. Aktīvisti un Rietumvalstis pārmet Damaskai un Maskavai, ka to veiktajos uzlidojumus cieš slimnīcas un civiliedzīvotāji.
Tikmēr Maskava, kas sestdien nobloķēja ANO Drošības padomes rezolūciju par nekavējošu uzlidojumu apturēšanu, uzstāj, ka tās mērķis ir radikālie džihādisti no grupējuma "Jabhat Fateh al-Sham" (agrāk "Al Nusra").
ANO īpašais sūtnis Stafans de Mistura gan norādīja, ka aplenktajā Alepo rajonā no vairāk nekā 200 000 cilvēku kaujinieki ir aptuveni 8000. No tiem Krievijas minētie "Al Nusra" radikāļi – 900. Viņš brīdināja, ka uzlidojumiem turpinoties, pilsēta divu mēnešu laikā būs nolīdzināta līdz ar zemi, un aicināja islāmistus neizlemt 275 000 cilvēku likteni, bet pilsētu pamest.
Kauja par Alepo ir radījusi spriedzi arī starpvalstu attiecībās. Oktobra sākumā ASV paziņoja, ka pārtrauc diplomātiskos sakarus ar Krieviju Sīrijas jautājumā, jo Maskava nav pārtraukusi uzbrukumus Alepo. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs arī aicināja izmeklēt Krievijas un Sīrijas iespējamos kara noziegumus.
Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins apturēja vienošanos ar ASV par atbrīvošanos no kodolieročos izmantojamā plutonija un piedraudēja reaģēt ar spēku, ja ASV bombardēs Sīrijas armijas pozīcijas. Krievija Sīrijā ir izvietojusi pretgaisa aizsardzības raķešu kompleksus S-300.
Vācija tikmēr apsverot iespējas panākt jaunu ES sankciju ieviešanu pret Krieviju saistībā ar tās uzvedību Sīrijā, ziņoja "The Wall Street Journal". Francijas prezidents Fransuā Olands pirmdien pieļāva, ka Krievija par Alepo bombardēšanu varētu tikt apsūdzēta par kara noziegumiem.
Sīrijas konflikts sākās 2011. gadā, kad bruņotās sadursmēs pārauga plaši tautas protesti, kuros tika pieprasīta prezidenta Bašara al Asada atkāpšanās.
Kara laikā valstī nostiprinājās arī dažādi radikālo islāmistu grupējumi, piemēram, "Daesh" kurš karo kā pret režīma spēkiem, tā nemierniekiem. "Daesh" pakļauts ASV starptautiskās koalīcijas, kā arī Krievijas gaisa uzlidojumiem.
Asada režīmu konfliktā atbalsta Irāna un Krievija, savukārt nemierniekus virkne sunnītu arābu valstu un ASV.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
