Turcija atgriežas pie ieceres paplašināt prezidenta pilnvaras

Prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kura rokās faktiskā vara atrodas jau kopš 2003. gada, kad viņš pirmo reizi kļuva par premjerministru, vēlas pārveidot Turciju par prezidentālu valsti, lai gan aptaujas iepriekš liecināja, ka vairums turku pret to iebilst.

Taču pēc 15. jūlijā notikušā neveiksmīgā militārā apvērsuma mēģinājuma Erdogans nostiprinājis savas pozīcijas un viņa popularitāte vēl vairāk pieaugusi.

Pēc puča izsludinātais ārkārtas stāvoklis devis valdībai tiesības vadīt valsti bez parlamenta iejaukšanās.

"Turcijai jāpiešķir "de facto" situācijai tiesisks statuss," uzrunājot valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) biedrus, norādīja Jildirims.

Viņš uzsvēra, ka prezidentālā sistēma ļaušot harmonizēt valsts institūciju sadarbību un nodrošināt ilgstošu politisko stabilitāti.

"Mēs uzreiz spersim soļus šajā virzienā un ļausim izlemt parlamentam vai tautai," piebilda premjers, solot konstitūcijas grozījumu projektu sagatavot ciešā sadarbībā ar Erdoganu.

Lai parlamentā apstiprinātu konstitūcijas grozījumus, tos jāatbalsta vismaz 367 no 550 deputātiem. Savukārt, lai nodotu grozījumus apstiprināšanai referendumā, nepieciešamas vismaz 330 balsis.

AKP, kas savulaik dibināta uz izliegtās islāmistu kustības bāzes, parlamentā kontrolē 317 vietas.

Taču otrdien no līdzšinējās noraidošās nostājas pret konstitūcijas grozīšanu atkāpās opozīcijā esošās galēji labējās Nacionālās kustības partijas (MHP) līderis Davlets Bahčeli, kura vadītajai partijai parlamentā ir 40 deputāti.

Bahčeli paziņoja, ka vairs neiebildīs pret konstitūcijas grozīšanu, jo tas "nostiprinās pašreizējo sistēmu".

Jildirims viņa izteikumus nosauca par cerības raisošiem un izlēmis pēc iespējas ātrāk nodot konstitūcijas grozījumu projektu parlamentam.

Tikmēr abas pārējās parlamentā pārstāvētās opozīcijas partijas - Republikāniskā Tautas partija (CHP) un Tautas demokrātiskā partija (HDP) - iestājas par parlamentārās sistēmas saglabāšanu.