Baltkrievija gatavojas pieprasīt Lietuvai oficiālu informāciju par apturētās Ignalinas AES slēgšanas darbu gaitu  (1)

"Pēdējā laikā medijos, tostarp pašā Lietuvā, parādījusies informācija par kaut kādām problēmām saistībā ar Ignalinas AES slēgšanu. Tādēļ tuvākajā laikā Lietuvai tiks uzdoti konkrēti jautājumi, un mēs gaidīsim atbildes," preses konferencē norādījis šīs ministrijas pārstāvis Vladimirs Markovs.

Lietuvas amatpersonas šo paziņojumu saista ar jautājumiem, ko Viļņa Minskai izvirzījusi par kaimiņvalstī topošo Astravjecas AES, bet uzsver, ka abi temati strikti jānošķir.

"Esam saņēmuši elektroniskā pasta vēstuli un raudzīsimies, ko viņi pieprasa," ziņu aģentūrai BNS sacījis Lietuvas Vides ministrijas Piesārņojuma novēršanas nodaļas vadītājs Vitālijs Auglis. "Viņi cenšas rīkoties kā spoguļattēlā - ja mēs kaut ko pieprasām, viņi sāk skatīties, kā ir pie mums. Tas pilnībā ir saistīts ar Astravjecas jautājumu. Viņi cenšas vilkt paralēles."

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka abus jautājumus nevar saistīt, jo Lietuva Ignalinas AES slēdz, savukārt Baltkrievija Astravjecas AES būvē no jauna.

Izpildot saistības, ko Lietuva uzņēmās, stājoties Eiropas Savienībā, Ignalinas AES pirmais energobloks tika apturēts 2004. gada 31. decembrī, bet otrais - 2009. gada pēdējā dienā.

Lietuva kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas slēdza Padomju Savienībā ražoto RBMK tipa reaktoru. Šādi reaktori Rietumos tiek uzskatīti par nedrošiem. Plānots, ka Ignalinas AES pilnībā tiks slēgta līdz 2038. gadam. 2004. gadā sāktā slēgšanas procesa kopējās izmaksas tiek lēstas ap 2,593 miljardiem eiro.

Ignalinas AES ekspluatācijas izbeigšanas projektu īsteno Vācijas kodolinženierijas kompānija "Nuckem Technologies", kuru kontrolē Krievijas valsts uzņēmums "Atomstrojeksport", un Vācijas izlietotās kodoldegvielas konteineru ražotājs GNS.

Tikmēr Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.

Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas iedzīvotāju evakuācija iespējamas kodolavārijas gadījumā.

AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" meitassabiedrība "Atomstrojeksport".

Kā šonedēļ rakstīja Lietuvas mediji, Valsts kontrole brīdinājusi, ka Ignalinas AES slēgšanas fonds gandrīz izsīcis, bet svarīgākie darbi iekavējušies par vairākiem gadiem.

Valsts kontroles audita departamenta direktore Zita Valatkiene norādījusi, ka valdībai jāmeklē avoti, kā papildināt AES slēgšanas fondu, kurā vēl 2010. gadā bijuši aptuveni 78 miljoni eiro, bet šobrīd atlikuši vairs tikai aptuveni pieci miljoni. "Visvairāk satrauc tas, ka Eiropas Revīzijas palāta iesaka Eiropas Komisijai pēc 2020. gada būtiski ierobežot finansējumu Ignalinas AES slēgšanai, ja Lietuva neatradīs iespējas iesaistīties ar savu finansējumu," viņa atzinusi.