Ekvadora otrdien paziņoja, ka ir pārtraukusi tās vēstniecībā Londonā dzīvojošā vietnes "WikiLeaks" dibinātāja Džūliana Asanža interneta savienojumu šīs vietnes noplūdinātu dokumentu dēļ, kuri varētu ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanas.
"Ekvadoras valdība ievēro neiejaukšanās citu valstu iekšējās lietās principu. Tā neiejaucas ārējos vēlēšanu procesos, kā arī nedod priekšroku nevienam konkrētam kandidātam," paziņoja Ekvadoras Ārlietu ministrija.
Ministrija paskaidroja, ka tāpēc nolēmusi "uz laiku ierobežot" komunikācijas Ekvadoras vēstniecībā Londonā.
"WikiLeaks" sestdien publiskoja ASV demokrātu Baltā nama kandidātes Hilarijas Klintones apmaksātas runas, bet pirmdien atklāja vēl arī citus dokumentus.
Klintones kampaņa nav apstrīdējusi publiskoto materiālu autentiskumu. Vietnes publiskotie dokumenti nāk no Klintones kampaņas štāba priekšnieka Džona Podestas hakeru uzlauztā e-pasta.
Klintones nometne par šo hakeru darbību ir vainojusi Krieviju, kā arī apsūdzējusi "WikiLeaks" par centieniem palīdzēt republikāņu prezidenta amata kandidātam Donaldam Trampam.
"WikiLeaks" apgalvoja, ka Ekvadora sestdien pārtraukusi Asanža interneta savienojumu pēc ASV valsts sekretāra Džona Kerija pieprasījuma. ASV šo apgalvojumu noliedza.
"Ziņas, ka [valsts] sekretāram Kerijam par to bijušas sarunas ar Ekvadoras amatpersonām, vienkārši ir nepatiesas. Punkts," otrdien sacīja ASV Valsts departamenta preses sekretārs Džons Kērbijs.
Šo apgalvojumu netieši noliedza arī Ekvadora savā paziņojumā. "Ekvadoras ārpolitika atbild uz suverēniem lēmumiem patstāvīgi un nepakļaujas spiedienam no citām valstīm," teikts šajā paziņojumā.
Ekvadora vēlreiz apstiprināja savu lēmumu par patvēruma piešķiršanu Asanžam un paskaidroja, ka komunikāciju "pagaidu ierobežošana [vēstniecībā] netraucē "WikiLeaks" organizācijai veikt tās žurnālistiskās darbības".
Asanžs vairāk nekā četrus gadus ir pavadījis Ekvadoras vēstniecībā Londonā, cenšoties izvairīties no izdošanas Zviedrijai, kur viņš tiek turēts aizdomās par izvarošanu.
45 gadus vecais Austrālijas pilsonis atteicies doties uz Zviedriju, šo lēmumu pamatojot ar bažām, ka Zviedrija viņu izdos ASV, kur viņu varētu tiesāt par simtiem tūkstošu slepenu ASV diplomātiskās un militārās sarakstes dokumentu publiskošanu 2010. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
