Krievija apsūdzējusi Beļģiju, kas piedalās ASV vadītās koalīcijas gaisa spēku operācijā Sīrijā un Irākā pret džihādistu grupējumu "Daesh", ka tās lidmašīnu uzlidojumā Alepo reģionā nogalināti seši mierīgie iedzīvotāji. Brisele apsūdzības kategoriski noliedz un izsaukusi Krievijas vēstnieku sniegt paskaidrojumus.
"Seši cilvēki nogalināti un četri guvuši dažādas smaguma pakāpes savainojumus, kad bombardēšanā tika iznīcinātas divas mājas," teikts otrdien izplatītajā Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā. Uzlidojums noticis Hasadžikas ciematā Alepo reģionā. "Tobrīd šajā reģionā tika identificētas divas Beļģijas lidmašīnas "F-16"," norādīja ministrija. "Krievijas un Sīrijas lidmašīnas tobrīd tur neatradās."
Tomēr Beļģijas Aizsardzības ministrijas pārstāve sakariem ar presi Lorensa Mortjēra noliedza, ka viņas valsts gaisa spēku lidmašīnas tobrīd būtu bijušas aktīvas minētajā reģionā. Reaģējot uz Maskavas apsūdzībām, Beļģijas Ārlietu ministrija jau izsaukusi Krievijas vēstnieku.
Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova trešdien sarkastiski mudināja ASV Valsts departamentu nākt klajā ar paziņojumu, "stingri nosodot uzlidojumus civilajiem mērķiem un mierīgo iedzīvotāju nogalināšanu". "Man šķiet, ka nebūs grūti atrast bojāgājušo fotogrāfijas, lai telekanālā CNN izvērstu attiecīgu kampaņu," viņa norādīja ierakstā sociālajā tīklā "Facebook".
Ar Krievijas kara aviācijas atbalstu Sīrijas armija Alepo 22. septembrī sāka uzbrukumu, nemierniekiem atkarojot vienu kvartālu pēc otra, cenšoties bruņotās opozīcijas grupējumus padzīt no šīs pilsētas pavisam. Krievija Rietumu pārmetumus par piedalīšanos Alepo operācijā noraidījusi un uzsver, ka viens no nemiernieku grupējumiem, pret kuriem šajā pilsētā izvērsts uzbrukums, ir ANO teroristu organizāciju sarakstā iekļautais džihādistu grupējums "Al Nusra".
Krievijas un Sīrijas gaisa spēki otrdien apturēja uzlidojumus Alepo nemiernieku rajoniem, lai ļautu civiliedzīvotājiem sagatavoties ceturtdien plānotajam pamieram, kad viņi varēs aplenktos rajonus pamest pa īpaši šim nolūkam izveidotiem koridoriem.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011. gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 300 000 cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
