Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas līderu sarunās Berlīnē – tā dēvētā "Normandijas četrinieka" samitā – ir panākta vienošanās līdz novembra beigām izstrādāt "ceļa karti" Minskas miera līgumu īstenošanai Ukrainā, ceturtdien paziņoja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Samitā panāktā vienošanās paredz, ka "Normandijas četrinieka" valstu ārlietu ministri līdz novembra beigām apstiprinās "ceļa kartes" projekta pamatus, un pēc tam šo dokumentu parakstīs valstu līderi, sacīja Porošenko.
Ukrainas prezidents sacīja, ka samitā Berlīnē tika noteikti gaidāmās "ceļa kartes" pamatvirzieni, balstoties uz Vācijas un Francijas priekšlikumiem, un tika panākta vienošanās, ka dokumentu pēc izstrādes un saskaņošanas parakstīs valstu līderi.
Jau ziņots, ka trešdien Berlīnē sākās Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas līderu sarunas, lai novērtētu Minskas miera līgumu īstenošanu.
"Normandijas formāta" samits tika rīkots pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles ielūguma un tajā piedalījās Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Francijas prezidents Fransuā Olands un Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Līderu tikšanās notika aiz slēgtām durvīm.
Tā bija pirmā reize kopš Ukrainas krīzes sākuma 2014.gadā, kad Putins oficiāli apmeklēja Berlīni.
Merkele pirms samita pavēstīja, ka tā mērķis "sniegt brutāli godīgu novērtējumu" par Minskas vienošanās īstenošanu.
"Daudzās jomās, tādās kā ugunspārtraukšana, politiskie jautājumi un humānie jautājumi, lietas ir iestrēgušas," otrdien reportieriem pavēstīja Merkele. "Mums ir jāizmanto jebkāda iespēja progresa panākšanai. Man jāsaka, ka mēs nevaram gaidīt brīnumu, taču šobrīd vērts ir ikviens centiens."
Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs pirms Putina brauciena pavēstīja, ka "mēs negaidām nekādus lielus panākumus". Savukārt Porošenko paziņoja, ka Ukrainai nav "lielu cerību" par tikšanos Berlīnē.
Olands pagājušajā nedēļā pēc sarunām ar Porošenko aicināja visas Ukrainas konflikta puses izstrādāt "ceļa karti", lai panāktu strīda atrisinājumu.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
