Kopš Ukrainas krīzes sākuma Baltijas valstīs dubultojušies jauna militārā aprīkojuma pasūtījumu apjomi un tie vēlreiz dubultosies nākamo divu gadu laikā, atsaucoties uz saviem datiem, portālu "Delfi" informē Londonā bāzētā analītikas kompānija "IHS Markit".
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā finansējums jauna aizsardzības ekipējuma iegādei pieaudzis no 210 miljoniem dolāru (191 miljons eiro) 2014. gadā līdz 390 miljoniem (355 miljoni eiro) 2016. gadā. Līdz 2018. gadam visas trīs valstis kopā jauna aprīkojuma iegādei plāno tērēt aptuveni 670 miljonus dolāru (610 miljoni eiro), lēš respektablā kompānija.
"Aizsardzības izdevumu profils Baltijas valstīs pēdējo divu gadu laikā ir dramatiski mainījies," stāsta informācijas grupas "IHS Jane's" galvenais analītiķis Kregs Kefrijs.
"To visu aizsardzības budžeti līdz 2018. gadam būs virs diviem procentiem no IKP, un katra valsts būs dubultojusi vai trīskāršojusi savu budžetu, salīdzinot ar laiku pirms 10 gadiem," skaidro Kefrijs.
2005. gadā reģiona kopējais aizsardzības budžets bija 930 miljoni dolāru (847 miljoni eiro), bet 2020. gadā tas būs jau 2,1 miljards dolāru (1.9 miljardi eiro), norāda speciālists.
"Šis pieaugums ir ātrāks par jebkuru reģionu pasaulē," atzīmē Kefrijs.
Latvijai un Lietuvai ir pasaulē straujāk augošie aizsardzības budžeti kopš 2014. gada, secina "IHS Janes" analīze. Ātrais pieaugums tiks saglabāts līdz 2018. gadam.
IHS analītiķis Aleks Kokčarovs to saista ar Krievijas un Rietumu pieaugošo konfrontāciju, kas bieži tiek dēvēta par "jaunu Auksto karu".
"Krievijas un NATO rīkotās militārās mācības ir kļuvušās biežākas, tāpat kā dažādi aviācijas un jūras incidenti Baltijas un Melnajā jūrā. Krievija ļoti uzskata šīs teritorijas par tās tiešajām robežām," komentē Kokčarovs.
Lai gan IHS neparedz Krievijas iesaistīšanos konvencionālā starpvalstu karā ar Rietumiem, domājams, ka konfrontācija turpināsies vēl vairākus gadus. "Šī konfrontācija, domājams, ietvers militārās iebiedēšanas elementus, liekot bažīties tiešajiem Krievijas kaimiņiem," uzskata Kokčarovs.
Tikmēr Krievijas militārā budžeta pieaugums par 28,6 % 2015. gadā acīmredzot būs šīs valsts militāro tēriņu zenīts pārredzamā nākotnē. 2016. gada budžetā aizsardzības izdevumi ir samazināti pirmo reizi kopš deviņdesmito gadu beigām. Šķiet, ka daļa no 21 triljona rubļu vērtās armijas modernizācijas projekta izpildes būs jāpārbīda tālāk par iepriekš noteikto 2020. gadu, norāda "IHS Markit".
Krievija pēdējo piecu gadu laikā arī pakāpeniski zaudē savu bruņojuma tirgus daļu Indijā, piekāpjoties ASV un Izraēlai, norāda "IHS Jane's" analītiķis Bens Mūrs.
Tāpat samazinājumu piedzīvo Krievijas milzīgais ieroču tirgus Ķīnā, jo Ķīna ir attīstījusi savas rūpniecības spējas.
"Krievija ir labās pozīcijās tādos strauji augošos tirgos kā Vjetnamā, Indonēzijā un Indijā. Tomēr visās trijās tā saskaras ar pieaugošu konkurenci no Ziemeļamerikas un Eiropas kompānijām, un tai būs jāpieņem jaunas stratēģijas, lai atgūtu tirgus daļu," skaidro Mūrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
