Donbasa lāsts: Motorola, Betmens, Bagijs un citi likvidēti kaujinieku komandieri  (248)

Divu gadu laikā separātistu kontrolētajā Ukrainas daļā gājusi bojā vesela virkne prokrievisko bruņoto grupu līderu. Neviens no tiem nav kritis kaujās ar Ukrainas spēkiem.

Separātistu pašpasludinātās Luhanskas un Doņeckas "tautas republikas" uzbrukumos parasti vainoja Ukrainas varas sūtītas diversantu grupas, tikmēr citās spekulācijās tiek piesaukta kaujinieku bandu savstarpējā izrēķināšanās un ietekmes dalīšana, Krievijas specdienesti vai Ukrainas partizāni.

Apkopojam informāciju par zināmajām ievērojamāko separātistu līderu slepkavībām un atentātu mēģinājumiem.

"Luhanskas Tautas Republikas" (LTR) kazaku vienības komandieris Pāvels Dremovs gāja bojā 2015. gada 12. decembrī, kad uz Pervomajskas-Stahanovas šosejas nogranda sprādziens automašīnā, kurā viņš braucis svinēt paša kāzas, vēsta "Current Time".

Tikmēr BBC krievu valodas dienests ziņo, ka Dremovs uz Pervomajsku izbraucis pēc kāda steidzama zvana saņemšanas. Automašīna uzspridzināta prokremlisko spēku kontrolētā teritorijā.

Dremovs bija zināms ar to, ka publiskā video sūdzējās Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par citiem separātistu līderiem. Kazaks piedraudēja LTR vadonim Igoram Plotņickim, ka viņa rīcībā ir "zibatmiņa ar kompromātu" un apvainoja viņu par ogļu kontrabandu un Krievijas humānās palīdzības iztirgošanu privātos veikalos.

LTR iestādes Dremova slepkavībā apvainoja "Kijevas spēka struktūras", solot atrast un sodīt vainīgos. Par slepkavu uzrādīšanu pat tika izsludināta atlīdzība.

Dremova tuvāko lokā runāja, ka kazaka slepkavība bijusi izdevīga Plotņickim. Pats LTR līderis pauda nožēlu par Dremova nāvi, saucot viņu par "labu komandieri", ziņo BBC.

2015. gada 23. maijā Luhanskas kaujinieku vienības "Prizrak" ("Spoks") komandiera Alekseja Mozgovoja apvidus automašīna iekļuva apšaudē.

Auto apšaudīts ar strēlnieku ieročiem un ložmetēju. Uzbrukumā gāja bojā Mozgovojs, trīs viņa apsargi, vienības preses sekretārs un divi civiliedzīvotāji.

Uzbrukums notika Alčevskas rajonā, kaujinieku kontrolētajā teritorijā, bet LTR uzbrukumā apsūdzēja Ukrainas karavīrus.

Mozgovojs, tāpat kā Dremovs, tika uzskatīts par opozīciju Plotņickim, norāda "Current Time". Viņš LTR vadītājus un viņu radiniekus apsūdzēja diktatūras nostiprināšanā.

Mazāk nekā divus mēnešus pirms nāves Mozgovojs paziņoja, ka tā sauktā "cīņa pret fašismu" Ukrainā pašpasludinātajās republikās nav nekas cits kā bizness un iespēja nopelnīt separātistu līderiem, atgādina BBC.

Tikmēr Plotņickis paziņoja, ka Mozgovoja nāve ir izdevīga tikai Ukrainai.

2015. gada 23. janvārī nogalināts viens no kazaku lauka komandieriem un pašpasludinātais Pervomajskas mērs Jevgenijs Iščenko.

Saskaņā ar oficiālo versiju Iščenko un trīs viņa līdzgaitnieki gāja bojā, kad brauca uz frontes pirmajām līnijām. LTR varasiestādes vēl pirms bojāgājušo atpazīšanas paziņoja, ka uzbrukumu sarīkojusi Ukrainas armijas izlūkošanas-diversiju grupa, ziņo "Current Time".

Iščenko bija tuvs līdzgaitnieks kazaku atamanam Nikolajam Kozicinam, kurš pēc vairāku savu domubiedru nogalināšanas aizbrauca uz Krieviju, norāda BBC.

Iščenko kontrolētā Pervomajska atrodas uz stratēģiski svarīgas šosejas, bet "mērs" ne reizi vien iepriekš bija piedraudējis pavērst ieročus pret Plotņicki. LTR līderi viņš apsūdzēja par zagšanu un draudēja ar apvērsumu.

2015. gada 1. janvārī uzbrukumā automašīnu kolonnai nogalināts separātistu ātrās reaģēšanas grupas "Betmens" komandieris Aleksandrs Bednovs ar segvārdu Betmens. Viņš arī bija LTR bijušais aizsardzības ministrs.

Bednovs pārvietojās bruņotā VW automašīnā, taču tas no nāves viņu neizglāba. Līdz ar viņu uzbrukumā gāja bojā vēl seši cilvēki, norāda "Current Time".

LTR vadība Betmena komandu apsūdzēja par laupīšanām un spīdzināšanām. Saskaņā ar LTR prokuratūras versiju, Bednovs nogalināts apšaudē pēc tam, kad aizturēšanas laikā izrādījis bruņotu pretestību, atgādina BBC.

Tikmēr Bednova padotie paziņoja, ka viņu komandieris nav pretojies un ir nogalināts pēc Plotņicka pavēles, kurš vajājot visus nepakļāvīgos komandierus, lai nostiprinātu savu varu.

2016. gada 20. septembrī LTR līderis Igors Plotņickis paziņoja par atmaskotu valsts apvērsuma sazvērestību. Nākamajās dienās LTR prokuratūra vēstīja par aizdomās turēto arestēšanu, raksta "Current Time".

24. septembrī, dienu pēc aizturēšanas, pakāries savā kamerā atrasts Plotņicka padomnieks un bijušais LTR premjers Genādijs Cipkalovs, paziņoja varasiestādes.

Cits apvērsuma plānošanā aizdomās turētais Aleskejs Karjakins presei stāstīja, ka LTR notiek "tīrīšana" un Cipkalovs ir nogalināts.

2016. gada 7. oktobrī Luhanskas apgabala Slovjanoserbskas ciemā nogalināts lauka komandieris Armens Bagirjans ar segvārdu Bagijs un vairāki viņa padotie.

Kopš 2015. gada Krievijas pilsonis Bagirjans faktiski pārvaldīja Slovjanoserbsku, norāda BBC.

Par Bagija nāves apstākļiem nav daudz informācijas, bet vietnē "Russia-Armenia" skaidrots, ka viņš nav gājis bojā ne kaujā, ne uzbraucot mīnai. Viņa automašīna tikusi sašauta.

2016. gada 19. septembrī nogalināts Ukrainas prokrieviskā grupējuma "Oplot" līderis Jevgenijs Žilins. Atšķirībā no citiem separātistu vadoņiem, viņš gājis bojā nevis Donbasā, bet Maskavā.

40 gadus vecais Žilins ar kādu kompanjonu atradies Piemaskavas restorānā "Veterok", kad viņus sašāvis nezināms uzbrucējs. Žilins gāja bojā notikuma vietā.

Atsaucoties uz aģentūru BNS. "Delfi" jau vēstīja ka Žiļins Harkovā izveidoja cīņas klubu "Oplot", kas Maidana revolūcijas dienās Kijevā uzbruka protesta kustības dalībniekiem. Atbilstoši vienai versijai Žiļins bijis grupā, kas nolaupījusi un spīdzinājusi aktīvistus Ihoru Lucenko un Juriju Verbicki. Verbickis tika nomocīts līdz nāvei.

Pēc Maidana kustības uzvaras Žiļins aizbēga no Ukrainas, pret viņu uzsāktas vairākas krimināllietas.

Pērn 22. februārī Harkovā "Oplot" kaujinieki sarīkoja sprādzienu Vienības maršā, nogalinot četrus un ievainojot deviņus cilvēkus. Žiļins koordinējis noziedznieku darbību.

16. oktobrī, eksplodējot lifta šahtā ievietotam spridzeklim, nogalināts kaujinieku vienības "Sparta" komandieris Arsēnijs Pavlovs jeb Motorola un viņa apsargs.

DTR uzbrukumā apvainoja Kijevas sūtītus diversantus. Doņeckas separātistu līderis Aleksandrs Zaharčenko uzbrukumu nodēvēja par "kara pieteikumu" un paziņoja, ka viņam ir zināmi slepkavības pasūtītāju vārdi.

Ukrainā tikmēr izskanējušas versijas, ka Krievijas pilsonis Motorola nogalināts kaujinieku savstarpējo nesaskaņu dēļ, vai ka to paveicis Krievijas Federālais Drošības dienests (FDD), vai Ukrainas patrioti.

Tikmēr kāds avots raidsabiedrībai BBC skaidro, ka Motorolas slepkavība atšķiras no vairuma citām pēdējos divos gados notikušajām. Iepriekšējās slepkavības un aresti prokremlisko separātistu kontrolētajā Ukrainas teritorijā lielā mērā bijuši vērsti pret tiem, kas kontrolē finanšu plūsmu, humānās palīdzības kravas un kontrabandu.

Taču Motorola pie varas neesot rāvies, valdību nav kritizējis un dzīvojis samērā pieticīgi, skaidrojis BBC avots.

Pret Donbasa kaujinieku līderiem bijuši vērsti arī neveiksmīgi atentāti.

Divas reizes uzbrukumus piedzīvojis pašpasludinātās "Doņeckas Tautas Republikas" līderis Aleksandrs Zaharčenko. 2014. gada 30. augustā tika apšaudīta Zaharčenko automašīna, ievainojot viņa šoferi. 2015. gada 31. janvārī TV intervijas laikā snaipera lode nogalināja Zaharčenko miesassargu, atgādina "Ukraine Today".

LTR līderis Plotņickis guvis ievainojumus, kad 2016. gada augustā uzspridzināta viņa automašīna.

2015.gada 7. martā automašīnas sprādzienā ievainots Aleskandrs Mozgovojs, kuru galu galā nogalina uzbrukumā 23. maijā.

2016. gada 24. jūnijā netālu no Arsēnija Pavlova jeb Motorolas sprāga attālināti iedarbināts spridzeklis. Motorola gāja bojā citā atentātā 16. oktobrī, eksplodējot lifta šahtā ievietotai bumbai.