NASA starpplanētu zonde Marsa izpētei ir atklājusi vietas uz sarkanās planētas, kur trešdien ietriecās zonde "Skjaparelli", vēsta Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA).
"Skjaparelli" Marsa atmosfērā ielidoja trešdien, 19. oktobrī, pulksten 17.42 pēc Latvijas laika. Lai gan zondei uz planētas virsmas bija jānosēžas sešās minūtēs, kontakts ar "Skjaparelli" pārtrūka 50 sekundes pirms plānotā laika. Līdz šim nebija zināms, kas pēc piezemēšanās ar zondi ir noticis.
Marsa orbītas zondes "Tracer Gas Orbiter" iegūtos datus šobrīd analizē zinātnieki, taču Marsa izlūkošanas orbitālajam aparātam (MRO) ir izdevies uzņemt fotogrāfijas, kurās redzama "Skjaparelli" avārijas vieta.
NASA MRO uzņemtajās bildēs redzams melns plankums apkārtnē, kur bija plānota "Skjaparelli" nosēšanās. Lai gan piezemēšanās vieta bija pareizā, tomēr ātrums, ar kādu zonde piezemējās uz Marsa virsmas, bija krietni par lielu.
"Zonde nepiezemējās tik mīksti, kā mēs to vēlējāmies, jo pēdējā nolaišanās fāze nefunkcionēja kā iecerēts. Būtībā "Skjaparelli" sasniedza zemi ar daudz lielāku ātrumu nekā vajadzēja. Tie bija vairāki simti kilometru stundā. Diemžēl sadursme ar zemi zondi iznīcināja," raidsabiedrībai "Sky News" stāstīja Eiropas un Krievijas sadarbības projekta "ExoMars" lidojumu direktors Mišels Denī.
Nosēšanās moduļa "Skjaparelli" neilgais uzdevums bija pārbaudīt tā virsmas vairogus un izpletņus un ievākt nepieciešamos datus, lai sagatavotu "ExoMars" pašgājēja izpētes robota nogādāšanu uz Marsa projekta otrajā fāzē 2020. gadā.
ESA raksta, ka "Skjaparelli" izpletņi tika izlaisti par ātru, kā arī raķetes, kurām vajadzēja darboties pusminūti, lai bremzētu zondes piezemēšanos un ļautu tai planēt virs planētas virsmas, darbojušās vien dažas sekundes.
Lai gan "Skjaparelli" nosēšanās varētu šķist neveiksmīga, ESA direktors Jans Vērners savā blogā skaidroja, ka zonde atgriezusi 80% telemetrijas datu, kas misiju padara veiksmīgu pat par spīti tās pēdējās sekundēs piedzīvotajam. "80% nozīmē, ka mēs iegūsim informāciju, kas nepieciešama analīzei, lai labāk izprastu tādu elementu darbību kā karstuma vairogs, izpletnis, radars un dzinēji," savā blogā raksta Vērners. "Šī informācija tiks izmantota, lai uzlabotu "ExoMars" misiju, jo tajā nolaišanās moduļa izdzīvošanai būs būtiska loma."
Eiropas un Krievijas kopīgās "ExoMars" misijas pirmo fāzi veido gan nosēšanās modulis, gan TGO, kas iegājis Marsa orbītā, lai pārbaudītu, vai planētas atmosfērā ir manāmas dzīvu organismu izdalītas gāzes.
ASV, Krievija un Eiropa jau vairāk nekā 50 gadus centušās piezemēties uz sarkanās planētas un to izpētīt, taču vairāk nekā puse no mēģinājumiem bijusi neveiksmīga.
Eiropas pēdējais mēģinājums bija 2003. gada decembrī, kad britu būvētais nosēšanās modulis "Beagle 2" pazuda, taču 2015. gada janvārī tas beidzot tika pamanīts uz Marsa virsmas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
