Bruņotajam konfliktam Sīrijā šogad apritēja piektā gadskārta, bet "Daesh" ekspansija un līdz ar to arī Irākas ieraušana jaunā karā notika pirms vairāk nekā diviem gadiem. Visu šo laiku karadarbībā iesaistīto dalībnieku skaits ir tikai palielinājies, un valstu kartes, atzīmējot tajās galvenās frontes līnijas, izskatās pēc raibām kolāžām.
Šajā rakstā, skaidrojot, kas ar ko karo, pieminu gan tikai pašus svarīgākos karadarbībā iesaistītos. Galvenokārt tāpēc, ka abās valstīs kopumā darbojas vairāki simti dažāda lieluma bruņoti formējumi. Visbiežāk dzirdam par Sīrijas opozīcijas grupējumiem, bet dažāda lieluma kaujinieku vienības karo arī līdzās Sīrijas un Irākas armijām, kā arī Kurdistānas pešmergai Irākā un Sīrijas kurdiem, turklāt pat "Daesh" kontrolētajās teritorijās pastāv džihādam lojālas, bet noteiktu neatkarību saglabājušas kaujinieku grupas.
Nereti attiecībā uz notikumiem Sīrijā vai Irākā tiek vaicāts, kuri ir "labie" un kuri – "sliktie". Sijājot pēc demokrātiskām un liberālām vērtībām, vēsturiskā taisnīguma vai cilvēktiesību ievērošanas, te bieži vien tādu nemaz nav. Atšķirībā no lielākas daļas konfliktu, kuros ir divas vai trīs ieinteresētās puses, Irākas un Sīrijas frontēs spēkiem mērojas vairāki desmiti un pat simti cits no cita neatkarīgu grupu. Turklāt pat katrs no lielākajiem ārvalstu spēlētājiem – ASV, Irāna, Krievija, Līča valstis un Turcija – vienlaikus atbalsta gan savstarpēji karojošus spēkus, gan vienus un tos pašus, kamēr kopumā lielo spēlētāju mērķi atšķiras.