Kanādas un Eiropas Savienības (ES) brīvās tirdzniecības līgumu (CETA) ir jāparaksta nākamnedēļ pēc domstarpību pārvarēšanas ar Beļģijas Valonijas reģionu, sestdien paziņoja Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs.
"Es esmu ļoti optimistisks, ka mēs varam atrisināt problēmas, kas mums ir Eiropas Savienības iekšienē," pavēstīja Šulcs pirms sestdien paredzētajām sarunām ar Beļģijas Valonijas reģiona prezidentu Polu Maņetu.
Pirms tam Šulcam bija sarunas ar Kanādas tirdzniecības ministri Kristiju Flīlandu, kura paziņoja, ka atgriežas Kanādā un pauda cerību par līguma parakstīšanu nākamnedēļ.
"Mēs esam paveikuši savu darbu, Eiropas Savienībai tagad ir jāpadara savējais," pēc sarunām ar Šulcu sacīja Flīlanda. "Es ļoti ceru, ka eiropieši var to novest līdz galam un ka dažās dienās ar varēšu atgriezties kopā ar premjerministru, lai parakstītu līgumu."
Flīlandai piektdien bija neveiksmīgas sarunas ar Maņetu, kurš noraidīja pēdējo kompromisa piedāvājumu kā "nepietiekamu".
Valonijas parlaments pagājušajā nedēļā nobalsoja par CETA bloķēšanu, tādējādi liedzot Beļģijas valdībai akceptēt līguma parakstīšanu.
Taču, lai līgumu parakstītu, nepieciešama visu ES dalībvalstu piekrišana.
Sarunas par CETA tika pabeigtas jau 2014. gadā, taču, Eiropā pieaugot pretestībai, tā ieviešana tika kavēta. Līgums apvienotu 500 miljonus cilvēku apdzīvoto ES ar pasaulē desmito lielāko ekonomiku.
Līguma pretinieki uzstāj, ka tas dod pārlieku lielu varu daudznacionālajām kompānijām un apdraud vides un patērētāju aizsardzības standartus.
Aktīvisti arī norāda, ka CETA rada bīstamu precedentu, kas pavērs ceļu līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV jeb TTIP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
