"Tā kā projekts ir darba stadijā, domāju, ka speciālisti to turpinās, taču viņiem būs jāpastiprina savs darbs pie noteiktām nosēšanās fāzēm," sacīja Maskavas Kosmosa politikas institūta pārstāvis Ivans Moisejevs.
"Acīmredzot būs korekcijas," pavēstīja Krievijas Kosmonautikas akadēmijas pārstāvis Aleksandrs Žeļezņakovs. "Skjaparelli" pirms avārijas savāktie dati tiks ievadīti nosēšanās robotā, kurš tiek būvēts "ExoMars" otrajai fāzei, viņš piebilda.
Inženieriem tagad būs uzdevums uzlabot dzinēju darbību plānotajai pašgājēja robota nolaišanai uz Marsa 2020. gadā, sacīja Moisejevs.
Kā piektdien paziņoja Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA), Marsa orbītā veiksmīgi ievadītās zondes "Tracer Gas Orbiter" (TGO) nosēšanās modulis "Skjaparelli", nolaižoties uz Marsa virsmas, varētu būt "sadursmē eksplodējis".
Modulis "avarēja uz Marsa virsmas", paziņoja tā menedžeris Tjēri Blankerts no ESA misijas vadības centra Vācijas pilsētā Darmštatē.
ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) uzņemta nolaišanās vietas fotogrāfija liecina, ka 600 kilogramus smagais modulis "sasniedza Marsa virsmu daudz ātrāk, nekā bija paredzēts", sacīja Blankerts.
Fotogrāfijā redzams balts plankums, kas, domājams, ir moduļa izpletnis. Apmēram divus kilometrus no tā ir lielāks neskaidra apveida melns plankums, apmēram 40 metrus garš un 15 metrus plats, un tas tiek uzskatīts par "Skjaparelli" avārijas vietu.
Melnais plankums ir "lielāks, nekā tam vajadzētu būt tad, ja "Schiaparelli" būtu vienā gabalā", sacīja lidojuma direktors Mišels Denī. "Tas ir sadragāts."
ESA paziņoja, ka nosēšanās moduļa bremzēšanas raķešu pastiprinātāji izslēgušies priekšlaicīgi.
"Tiek lēsts, ka "Skjaparelli" nokrita no divu līdz četru kilometru augstuma, tādējādi trieciens bija ar ievērojamu ātrumu, lielāku par 300 kilometriem stundā," teikts ESA paziņojumā.
"Ir arī iespējams, ka nosēšanās modulis triecienā eksplodējis, jo tā dzinēju degvielas tvertnes, domājams, vēl bija pilnas," paziņoja ESA.
Inženieri un zinātnieki pēta datus, ko "Skjaparelli" nosūtīja pirms avārijas, lai noskaidrotu, kas tieši noticis.
ESA trešdien apstiprināja, ka Eiropas un Krievijas sadarbības projekta "ExoMars" pirmās fāzes ietvaros Marsa orbītā ir veiksmīgi ievadīta zonde "Tracer Gas Orbiter" (TGO). Misijas vadība ceturtdienas naktī paziņoja, ka TGO nosēšanās modulis "Skjaparelli" ir piezemējies uz Marsa virsmas, bet nepārraida signālu un nav zināms, vai tas pārcietis triecienu.
600 kilogramus smagais aparāts "Skjaparelli" tika atvienots no TGO pēc 496 miljonus kilometru gara ceļa mērošanas kosmosā.
230 miljonus eiro vērtā nosēšanās moduļa "Skjaparelli" neilgais uzdevums bija pārbaudīt tā virsmas vairogus un izpletņus un ievākt nepieciešamos datus, lai sagatavotu "ExoMars" pašgājēja izpētes robota nogādāšanu uz Marsa projekta otrajā fāzē 2020. gadā.
Eiropas un Krievijas kopīgās "ExoMars" misijas pirmo fāzi veido gan nosēšanās modulis, gan TGO, kas iegājis Marsa orbītā, lai pārbaudītu, vai planētas atmosfērā ir manāmas dzīvu organismu izdalītas gāzes.
ASV, Krievija un Eiropa jau vairāk nekā 50 gadus centušās piezemēties uz sarkanās planētas un to izpētīt, taču vairāk nekā puse no mēģinājumiem bijusi neveiksmīga.
Eiropas pēdējais mēģinājums bija 2003. gada decembrī, kad britu būvētais nosēšanās modulis "Beagle 2" pazuda, taču 2015. gada janvārī tas beidzot tika pamanīts uz Marsa virsmas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
