Krievijas karakuģu kaujas grupa, kurā ietilpst aviācijas bāzes kuģis "Admiral Kuzņecov", var tikt izmantota, lai pastiprinātu Krievijas uzbrukumus Sīrijas pilsētai Alepo un tās civiliedzīvotājiem, uzskata NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Krievijas karaflotes grupa ar "Admiral Kuzņecov" ir ceļā uz Sīrijas piekrasti, pagājušajā nedēļā Ziemeļjūrā to devās pārtvert un novērot Lielbritānijas karakuģi.
Krievija Sīrijā sniedz gaisa atbalstu prezidenta Bašara al Asada spēkiem – pašlaik sīvākās kaujas notiek Alepo, kur Krievijas lidmašīnas veic uzlidojumus nemiernieku kontrolētiem pilsētas rajoniem, saucot to par cīņu pret teroristiem. Tikmēr Rietumvalstis pārmet, ka Krievijas uzlidojumos cieš civiliedzīvotāji un pat runā par iespējamiem kara noziegumiem, ko Alepo pastrādājis Asada režīms un Krievija.
Krievijai ir visas tiesības operēt savu karakuģu grupu starptautiskos ūdeņos, un tāda kustība ir novērota arī iepriekš, runājot par Krievijas kuģu pārvietošanos uz Sīriju, NATO mītnē Briselē notikušā prese konferencē otrdien uzsvēra alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbetrgs.
Taču šoreiz bažas rada kuģu iesaistīšana Sīrijas operācijā, turpina ģenerālsekretārs. Kaujas grupa var tikt izmantota, lai palielinātu Krievijas spējas piedalīties kaujas operācijās Sīrijā un veikt vēl vairāk gaisa triecienu pret Alepo, viņš skaidro.
"Tas vieš nopietnus jautājumus un bažas par Krievijas apņemšanos strādāt pie politiska Sīrijas konflikta risinājuma," pasvītroja Stoltenbergs.
"Vairāk Krievijas lidmašīnu uzlidojumu saasinās humānās ciešanas Alepo. Tāpēc mēs aicinām Krieviju dot savu ieguldījumu politiskā risinājumā, īstenot pamieru un pārtraukt Alepo bombardēšanu," uzvēra Stoltenbergs.
"Pastāv bažas, ka kuģu grupa var tikt izmantota par platformu, lai pastiprinātu gaisa triecienus pret Alepo civiliedzīvotājiem," rezumēja Stoltenbergs.
Viņa nostājai piekrīt arī ASV pastāvīgais pārstāvis NATO Duglass Lute. Viņš uzvēra, ka Krievijas kuģi var sniegt atbalstu plašai Alepo bombardēšanai, nešķirojot mērķus.
Pilsētā ir humānā krīze, tas veicina arī migrācijas krīzi, viņš skaidro. Krievijas attaisnojums sākt bombardēšanu Sīrijā savulaik bija cīņa pret grupējumu "Daesh", taču Alepo šī grupējuma nav, atgādina Lute, norādot uz pretrunām Krievijas paziņojumos.
Sīrijas konflikts sākās 2011. gadā, kad bruņotās sadursmēs pārauga plaši tautas protesti, kuros tika pieprasīta prezidenta Bašara al Asada atkāpšanās.
Kara laikā valstī nostiprinājās arī dažādi radikālo islāmistu grupējumi, piemēram, "Daesh" kurš karo kā pret režīma spēkiem, tā nemierniekiem. "Daesh" pakļauts ASV starptautiskās koalīcijas, kā arī Krievijas gaisa uzlidojumiem.
Asada režīmu konfliktā atbalsta Irāna un Krievija, savukārt nemierniekus virkne sunnītu arābu valstu un ASV.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
