'NATO garantijas ir absolūtas': Briselē atklās alianses plānus Baltijas valstīs  (257)

Kopš Krievija 2014. gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un sāka atbalstīt separātistu kustību Donbasā, drošības situācija Eiropā ir ievērojami mainījusies, īpašas bažas izraisot NATO bloka austrumu flanga valstīs.

Lai apliecinātu apņemšanos aizsargāt dalībvalstis, kas robežojas ar Krieviju, un atturētu savu militāro aktivitāti kāpinošo kaimiņu no iespējamām darbībām pret NATO loceklēm, alianse jūlijā notikušajā samitā Varšavā apstiprināja plānus austrumu flanga stiprināšanai un četru kaujas grupu nosūtīšanu uz trīs Baltijas valstīm un Poliju.

Šonedēļ Briselē notiekošā NATO aizsardzības ministru tikšanās ir pirmā tāda veida sanākšana kopš vasaras samita Polijā. Sagaidāms, ka pasākumā tiks novērtēts līdz šim panāktais progress un nosprausts turpmākais rīcības plāns.

Pašlaik NATO notiek lielākā spēku stiprināšana kopš Aukstā kara beigām, kam iemesls ir ne vien Krievijas pēdējo gadu lielās investīcijas bruņotajos spēkos, bet arī gatavība šos bruņotos spēkus izmantot pret kaimiņiem, kā to pierādīja konflikts Ukrainā, otrdien preses konferencē NATO štābā Briselē uzsvēra organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Jūlija samitā Varšavā NATO dalībvalstis pieņēma virkni lēmumu, lai stiprinātu atturēšanas un aizsardzības spējas un vairotu stabilitāti kaimiņvalstīs. Taču viens no galvenajiem samita lēmumiem bija NATO spēku pastiprināšana Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā.

Tika nolemts, ka 2017. gada sākumā katrā no šīm valstīm tiks izvietotas daudznacionālas kaujas grupas, kuras vadīs Kanāda, Vācija, ASV un Lielbritānija. Trešdien Briselē tiks paziņoti konkrētāki plāni un tieši kādu tautu spēki pievienosies četru valstu vadītajām kaujas grupām.

Līdz šim zināms, ka Latvijā tiks izvietota Kanādas vadīta bataljona lieluma kaujas grupa.

"Šī ir uzticama atturēšana. Neprovocēt konfliktu, bet novērst konfliktu. Konkrēts pierādījums, ka NATO var un vēlas izvietot tūkstošiem karavīru mūsu sabiedroto atbalstam. Un skaidra transatlantisks saišu demonstrēšana," norāda Stoltenbergs, īpaši uzsverot, ka šīm darbībām ir aizsardzības un atturēšanas raksturs.

"Jo mēs nevēlamies jaunu Auksto karu, mēs nevēlamies jaunu bruņošanās sacensību un mēs turpinām tiekties pēc daudz konstruktīvākām sadarbību ar Krieviju," atgādina Stoltenbergs, skaidrojot, ka izvairīties no turpmāka spriedzes pieauguma ir gan NATO, gan Krievijas interesēs.

Kopš Velsas un Varšavas samitiem līdzās lēmumam par kaujas grupu izvietošanu austrumu flangā, reģionā ir atvērti astoņi jauni štābi, ir uzlabotas spējas ātri pastiprināt militāro klātbūtni ar augstas gatavības spēkiem un trīskāršotajiem NATO reaģēšanas spēkiem, papildina ģenerālsekretārs.

Atbildot uz bažām, ko Eiropā radīja ASV prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa izteikumi, ka NATO valstīm būtu jāmaksā ASV par aizsardzību un jāizpilda savas saistības, citādi tās iebrukuma gadījumā nebūtu jāaizstāv , Stoltenbergs norāda, ka neiesaistīsies ASV priekšvēlēšanu kampaņā, bet atgādina NATO pastāvēšanas pamatu.

"NATO drošības garantijas ir absolūtas, tās nav apspriežamas. NATO aizsargā visas sabiedrotās pret visiem draudiem. Un tas ir vitāli svarīgi Eiropas stabilitātei. Mēs nesakām, ka ja tu nemaksā, mēs tevi neaizstāvēsim," pasvītro Stoltenbergs, turpinot, ka tas ir nepieciešams kā Eiropai, tā pašai ASV.

Viņš atgādina, ka NATO 5. pants, kas paredz kolektīvo aizsardzību, vienīgo reizi ir iedarbināts pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem ASV. NATO Afganistānā vadīja savu lielāko militāro operāciju, aizstāvot ASV, viņš atgādina.

Tajā pašā laikā NATO ir likusi skaidri saprast, ka daudzām valstīm militārie budžeti ir jāpalielina, un te ir vērojams progress – 2015. gadā pēc daudzu gadu krituma Eiropā tie sākuši pieaugt un prognozēts to tālāks pieaugums, atzīmē Stoltenbergs. Turklāt tam nav nekāda sakara ar ASV prezidenta vēlēšanām – 28 NATO valstis par militāro tēriņu paaugstināšanu vienojās pašas jau 2014. gadā, viņš atgādina.

Iepriekš notikušajos Velsas un Varšavas samitos bez Krievijas pieaugošās agresijas tika spriests arī par draudiem, ko rada nemieri Tuvajos Austrumos un klātbūtnes nostiprināšanu Melnās jūras reģionā.

Par šo plānu tālāku virzību, tāpat kā par kiberaizsardzību un hibrīddraudiem, kā arī kaimiņvalstu stabilizācijas projektiem tiks runāts aizsardzības ministru tikšanās laikā. Kā norāda Stoltenbergs, stabilitāte kaimiņvalstīs rada lielāku drošību alianses valstīm.

Stabilitātes stiprināšanas programmas ietvaros NATO jau pastiprina cīņu pret radikālo islāmistu grupējumu "Daesh" ("Islāma valsts"). Simtiem Irākas virsnieku ir izgājuši NATO apmācību Jordānijā, bet tuvākajos mēnešos šī atbalsta programma tiks izvērsta pašā Irākā, atklāj ģenerālsekretārs.

Šāda stratēģija, sagatavot vietējos spēkus, lai tie paši var aizsargāt savu zemi, ir ilgtspējīgāka un labākais pieejamais veids, kā rūpēties par stabilitāti, uzskata Stoltenbergs.

Katra NATO dalībvalsts ir arī daļa no globālās koalīcijas, kas cīnās pret "Daesh", viņš norāda un atklāj, ka pagājušajā nedēļā karā pret džihādistiem iesaistītas NATO izlūkošanas lidmašīnas ar AWACS sistēmu.

Tāpat NATO valstu ministri divu dienu tikšanās laikā spriedīs par NATO turpmāku iesaisti operācijās Vidusjūrā, kur cilvēku kontrabandisti bīstamās laivās pārvieto migrantu tūkstošus, un ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību (ES).