Bergmanis atzīmē, ka trešdien notiekošā ir pirmā aizsardzības ministru tikšanās kopš Varšavas samita – "pirmais kontrolpunkts", lai pārliecinātos, kā lēmumi tiek ieviesti dzīvē. Valstis pa šo laiku ir izvērtējušas savas iesējas iesaistīties.
Ministrs skaidro, ka tās ir valstis, kuras līdz šim izteikušas vēlmi darboties Latvijā izvietotajā kaujas grupā, bet to līdz bataljona izvietošanai varētu darīt arī vēl citas.
Nākamajā gadā vēlmi ierasties Latvijā, izrādot vienotību, neatkarīgi no Kanādas vadītās kaujas grupas, izteikušas arī Višegradas grupas (Čehija, Polija, Slovākija, Ungārija) valstis, atzīmē Bergmanis.
Kanāda Latvijā izvietotajai kaujas grupai atvēlējusi 455 karavīrus, Polija un Itālija pa rotai (aptuveni 150 karavīri katra), Slovēnija vairāk nekā 50 karavīru, bet par Albānijas grupas lielumu vēl nav skaidrības, par pašreiz zināmo informē Bergmanis. Kopā kaujas grupa būs aptuveni 1000 vīru liela, kā tas nolemts Varšavas samitā, viņš skaidro.
Zināms, ka Kanāda līdz ar karavīriem sūtīs arī bruņumašīnas. Pirmie Latvijā gada sākumā ieradīsies daļa Kanādas personāla, lai sagatavotos pārējo karavīru uzņemšanai. Pārējo spēku ierašanās varētu notikt gada pirmajā pusē, vasaras sākumā, atklāj Bergmanis.
Konkrētāka informācija par katras valsts spēkiem, bruņojumu, tehniku un ierašanās laiku būs zināma pēc NATO aizsardzības ministru tikšanās februārī, norāda Bergmanis, jo pašlaik vēl ritot sarunas.
Ministrs atzīst, ka karavīru uzņemšanai nepieciešamā infrastruktūra vēl nav gatava, bet ir pārplānots budžets un pie tā tiek strādāts. Arī Kanāda un citas iesaistītās valstis izrādot pretimnākšanu šajā jautājumā. Kā kaujas grupas izvietošanas vieta sākotnēji ir izvēlēta Ādažu militārā bāze, taču tas nenozīmē, ka karavīri, tostarp dažādu mācību ietvaros, nebūs arī citur Latvijā.
Runājot par NATO spējām pasargāt savas dalībvalstis, Bergmanis uzskata, ka nav ne mazāko šaubu, ka NATO ir gatava savam uzdevumam. Tāpat arī Latvija pati plānveidīgi attīsta savas kaujas spējas.
Ministru tikšanās laikā visi ir apliecinājuši, ka lēmums par bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā ir bijis pareizs, izvērtējot Latvijas austrumu kaimiņvalsts rīcību, stāsta Bergmanis.
"Velsas un Varšavas samiti liecina, ka NATO domā, kā adaptēties šai ģeopolitiskajai situācijai, un šobrīd mēs realizējam pieņemtos lēmumus," tā Bergmanis.
Jau vēstīts, ka kopš Krievija 2014. gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un sāka atbalstīt separātistu kustību Donbasā, drošības situācija Eiropā ir ievērojami mainījusies, īpašas bažas izraisot NATO bloka austrumu flanga valstīs.
Lai apliecinātu apņemšanos aizsargāt dalībvalstis, kas robežojas ar Krieviju, un atturētu savu militāro aktivitāti kāpinošo kaimiņu no iespējamām darbībām pret NATO loceklēm, alianse jūlijā notikušajā samitā Varšavā apstiprināja plānus austrumu flanga stiprināšanai un četru kaujas grupu nosūtīšanu uz trīs Baltijas valstīm un Poliju.
Pašlaik NATO notiek lielākā spēku stiprināšana kopš Aukstā kara beigām, kam iemesls ir ne vien Krievijas pēdējo gadu lielās investīcijas bruņotajos spēkos, bet arī gatavība šos bruņotos spēkus izmantot pret kaimiņiem, kā to pierādīja konflikts Ukrainā, otrdien preses konferencē NATO štābā Briselē uzsvēra organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Jūlija samitā Varšavā tika nolemts, ka 2017. gada sākumā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā tiks izvietotas daudznacionālas kaujas grupas, kuras vadīs Kanāda, Vācija, ASV un Lielbritānija.
Latvijā tiks izvietota Kanādas vadīta bataljona lieluma kaujas grupa.