Krievijas Ārlietu ministrija noraidījusi NATO pieņēmumu, ka Krievijas karakuģi Vidusjūrā piedalīsies Sīrijas pilsētas Alepo bombardēšanā.
Krievijas ziņu aģentūra vēstīja ministrijas pausto, ka NATO nav pamata bažīties par Krievijas karaflotes grupu, turklāt Krievijas gaisa spēki deviņas dienas neesot veikuši uzlidojumus Alepo.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien pauda bažas, ka Krievijas karakuģi varētu piedalīties gaisa triecienos Sīrijā.
Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersona Andrejs Keļins noraidīja Stoltenberga izteikumus Šīs "bažas nekādā veidā nav pamatotas, jo mūsu lidmašīnas deviņas dienas nav bijušas Alepo tuvumā. Mūsu [kuģu] kaujas grupa atrodas Vidusjūrā. Mūsu kuģi vienmēr tur ir atradušies," viņš paziņoja.
"Kāpēc izteikt nepatiesus paziņojumus un pēc tam tajos balstīt politikas rekomendācijas? Tas, protams, ir absurdi," piebilda Kelins.
Londonā bāzētā organizācija "Syrian Observatory for Human Rights" ("Sīrijas Cilvēktiesību observatorija", SOHR) ir apstrīdējusi Maskavas noliegumus par Alepo bombardēšanu, norādot, ka pilsētai veikti gaisa triecieni pēc tam, kad sestdien beidzās Krievijas vienpusējā "humānā pauze".
Ar Krievijas kara aviācijas atbalstu Sīrijas armija Alepo 22.septembrī sāka uzbrukumu, nemierniekiem atkarojot vienu kvartālu pēc otra, cenšoties bruņotās opozīcijas grupējumus padzīt no šīs pilsētas pavisam.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011. gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 300 000 cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
