Austrālijas pilsētā Hobārtā piektdien tika panākta vienošanās par pasaulē lielākā jūras dabas rezervāta izveidošanu Antarktikā, jo Krievija beidzot atteicās no saviem iebildumiem pret to.
Vienošanās, kuru noslēdza Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvencijas (CCAMLR) dalībnieces – 24 valstis un Eiropas Savienība, tika panākta ikgadējā sanāksmē Tasmānijas štata galvaspilsētā Hobārtā pēc gadiem ilgām sarunām.
ASV un Jaunzēlandes atbalstītais rezervāts tiks izveidots Rosa jūrā. Tā platība būs vairāk nekā 1,55 miljoni kvadrātkilometru, no kuriem 1,12 miljoni kvadrātkilometru būs zvejas lieguma zona.
"Priekšlikumā bija vajadzīgas dažas izmaiņas, lai iegūtu visu 25 CCAMLR locekļu vienbalsīgu atbalstu, un galīgā vienošanās līdzsvaro jūras aizsardzību, ilgtspējīgu zveju un zinātnes intereses," paziņoja Jaunzēlandes ārlietu ministrs Marijs Makalijs.
"Jūras aizsardzības zonas robežas tomēr palika nemainīgas," viņš piebilda.
Ķīna piekrita atbalstīt šo vienošanos pērn. Krievija līdz šim bija pēdējā valsts, kas pret to iebilda, bažījoties par zvejas tiesībām.
Rosa jūra ir viena no pēdējām neskartajām jūras ekosistēmām pasaulē, un tajā mīt pingvīni, roņi, Antarktikas mencas (Dissostichus mawsoni) un vaļi. Tai ir ļoti svarīga loma, lai pētītu jūras ekosistēmu funkcionēšanu un izprastu klimata izmaiņu ietekmi uz okeānu.
Vienošanās panākta pēc gadiem ilga spiediena no dabas aizsardzības aktīvistu puses. Daļa no šī spiediena bija globālās pilsoniskās kustības "Avaaz" kampaņa, kuru uzsāka Holivudas kinozvaigzne Leonardo di Kaprio un kas tika atbalstīta ar vairāk nekā diviem miljoniem parakstu no visas pasaules.
"Pasaulē tieši tagad ir spēcīgs impulss aizsargāt mūsu okeānus. Rosa jūra ir tikai sākums," sacīja "Avaaz" kampaņas direktors Luiss Morago.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
