Islandes premjerministrs Sigurdurs Ingi Johansons svētdien paziņojis par atkāpšanos, reaģējot uz savas labēji centriskās Progresīvās partijas neapmierinošajiem rezultātiem sestdien aizvadītajās parlamenta vēlēšanās, kurās tā zaudējusi vairāk nekā pusi savu līdzšinējo mandātu un palikusi aiz šobrīd opozīcijā esošās Pirātu partijas.
Progresīvā partija, kas kopš 2013.gada darbojusies koalīcijā ar konservatīvo Neatkarības partiju, ieguvusi astoņus mandātus jeb par 11 mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.
Kā premjers norādījis preses konferencē, kas tika translēta televīzijā, viņš atkāpjas saskaņā ar Islandes konstitūciju, kas valdības vadītājam ļauj palikt amatā līdz jauna kabineta izveidošanai.
Paredzams, ka prezidents Gudni Johannesons jaunās valdības veidošanu uzticēs finanšu ministram Bjarni Benediktsonam, kura vadītā Neatkarības partija ir ieguvusi 21 deputātu mandātu Islandes Altingā, kurā ir pavisam 63 deputāti.
Pirmstermiņa vēlēšanas Islandē tika sarīkotas saistībā ar tā dēvēto Panamas dokumentu skandālu, kura dēļ aprīlī bija spiests atkāpties iepriekšējais premjerministrs Sigmundurs Dāvids Gunnlaugsons.
Kad šopavasar nonāca atklātībā tā dēvētie Panamas dokumenti, tajos atklājās, ka ārzonās konti ir vairākiem augsta ranga Islandes politiķiem, tostarp toreizējam valdības vadītājam. Lai arī Gunnlaugsonam nācās atkāpties no amata, viņa valdība turpināja darbu.
Radikālā Pirātu partija, ko 2012.gadā dibināja aktīvisti, anarhisti un bijušie hakeri, saistībā ar "Panamas dokumentu" skandālu pieredzēja strauju popularitātes kāpumu un šajās vēlēšanās kopā ar trim kreisi centriskajām sabiedrotajām ieguvusi 27 mandātus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
