Pēc gandrīz 100 % balsu saskaitīšanas Dodons ir vadībā ar apmēram 48,23 % vēlētāju atbalstu, paziņojusi Moldovas Centrālā vēlēšanu komisija.
Lai uzvarētu jau pirmajā vēlēšanu kārtā, kandidātam jāiegūst vismaz 50 % balsu.
Dodona galvenā konkurente proeiropeiskā kandidāte Marija Sandu ieguvusi 38,42 % vēlētāju atbalstu, liecina sākotnējie rezultāti.
Prezidenta vēlēšanās piedalījās pavisam deviņi kandidāti.
Oficiālie pirmās kārtas rezultāti tiks paziņoti trešdien.
Otrā vēlēšanu kārta, kurā sacentīsies Dodons un Sandu, plānota 13. novembrī.
Šīs ir pirmās vēlēšanas kopš 1996.gada, kad prezidentu tiešās vēlēšanās ievēl valsts pilsoņi, nevis parlaments. No 2000. gada prezidentu bija vēlējis parlaments.
"Galvenais secinājums ir, ka vēlētāji vairs netic šai valdībai," pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas preses konferencē paziņoja Dodons.
"Mūsu uzvara ir neizbēgama," viņš piebilda.
Moldovu pēdējā laikā ir satricinājuši protesti un politiska nestabilitāte pēc tam, kad noslēpumainā veidā no trīs bankām pērn pazuda miljards ASV dolāru (915 miljoni eiro), kas ir apmēram 10 % no valsts iekšzemes kopprodukta.
Prezidenta amata kandidāti ir izvirzījuši pilnīgi pretējus skatījumus uz valsts nākotni - dziļākas saites ar Eiropas Savienību (ES) vai ciešākas attiecības ar Krieviju.
Dodons, kurš no 2006. gada līdz 2009. gadam komunistu valdībā ieņēma ekonomikas ministra amatu, ir asi iebildis pret virzīšanos uz Eiropu.
Viņš solījis "atjaunot stratēģisko partnerību ar Krieviju" un anulēt ekonomisko sadaļu Asociācijas līgumā, ko Moldova 2014. gadā parakstīja ar ES.
Sandu savukārt savā priekšvēlēšanu kampaņā koncentrējās uz cīņu pret korupciju.
"Mēs nedrīkstam baidīties, mums jāpierāda zagļiem un korumpētajām amatpersonām, ka mūsu ir vairāk," svētdien paziņoja Sandu.
"Kopā mums jāievieš kārtība Moldovā," viņa piebilda.
ES amatpersonas ir atzinušas, ka Eiropas pievilcība Moldovā mazinājusies, neskatoties uz 2014. gadā noslēgto Asociācijas līgumu.
ES delegācijas Moldovā vadītājs Pirka Topiola pirms vēlēšanām aģentūrai AFP norādīja, ka 70 % moldāvu atbalstījuši Eiropas kursu, tomēr šis skaits samazinājies neveiksmīgu prorietumniecisku reformu rezultātā.
"Fakts, ka valdības cita pēc citas ir sevi saukušas par proeiropeiskām, (..) ir mazinājis Eiropas vektora popularitāti," viņš skaidroja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
