Globālā sasilšana kausē mūžīgo sasalumu, graujot Sibīrijas pilsētas  (101)

Plaisājošas un brūkošas ēkas ir arī nepilnu 175 000 apdzīvotās Noriļskas pieaugošā problēma. Mūžīgā sasaluma zonas izmaiņu dēļ pilsētā deformējušās aptuveni 60 % no visām pilsētas ēkām, šogad ziņojis Krasnojarskas reģiona Ārkārtas gadījumu ministrijas vadītāja vietnieks Valērijs Tereškovs.

Savukārt aptuveni 10. daļu no visa Noriļskas dzīvojamā fonda jeb ap 100 dzīvojamajām ēkām iedzīvotājiem jau nācies pamest to pieaugošās bīstamības dēļ.

Līdzīga situācija ir arī 70 tūkstošu apdzīvotajā Vorkutā, kur bojāti aptuveni 40 % ēku. Bažas radot arī dzīvojamais fonds Salehardā, Nadimā un Dudinkā. Šajos trijos rūpniecības centros kopā mīt ap 100 000 iedzīvotājiem.

Lielākoties plaisas parādās lēnām, un inženieriem jaunu rašanos pat izdodas novērst, bet dažos gadījumos ēku pamati iegrimst pēkšņi, apdraudot iedzīvotāju dzīvības. Piemēram, pērnā gada jūnijā, pēkšņi iebrūkot Noriļskas asinsbankas jumtam, cementa plāksnes salauza kāda ārsta abas kājas, raksta "Wired". Savukārt 2009. gadā kāda biroju ēka pēkšņi sasprēgāja un daļēji sagāzās. Neviens necieta tikai tāpēc, ka tas notika nakts vidū.

Lai gan galvenokārt gulagu cietumnieku celtajā Noriļskā temperatūra var nokristies līdz pat -51 grādam pēc celsija, gaisa vidējā temperatūra Arktikā ceļas ātrāk nekā citviet pasaulē – vidēji par diviem grādiem kopš 1900. gada. Savukārt kopš 1999. gada augsnes temperatūra ir pieaugusi vidēji par vienu grādu.

Dziļāk sasalums joprojām paliek "mūžīgs" jeb neatkūst pat vasarā, bet ar šķietami nelielajām temperatūras izmaiņām pietiek, lai reiz stabilie ēku pamati sāktu grimt. To paredzot, jau 60. gados inženieri pamatu stiprināšanai urba ap 30 metru dziļus caurumus, kurus piepildīja ar pastiprinātu cementu.

Tomēr temperatūras izmaiņas ir lielākas nekā plānotas, un arī šis nodrošinājums lielākajai daļai ēku izrādījies par vāju - atsalstošā augsnes daļa pieaugusi no nepilna metra līdz pusotram, kas nozīmē lielāku mitrumu augsnē un attiecīgi lielāku izplešanās un saraušanās amplitūdu, augsnei sasalstot un atkūstot, kas savukārt lēnām bojā cementa balstus.

Līdzīgas problēmas ir arī ASV Aļaskas štatā un Kanādā, taču tajās virs polārā loka nav tik lielu pilsētu, un esošajās nav tik lielu ēku.

Papildus globālajai sasilšanai mūžīgo sasalumu tādās pilsētās kā Noriļska kausē arī kanalizācija, apkures sistēmas un ķīmiskais piesārņojums.

Neskatoties uz globālās sasilšanas radītajām problēmām Krievija Arktikā aizvien veido jaunas militārās bāzes un paplašina naftas un dabasgāzes ieguves infrastruktūru. "Greenpeace" brīdina, ka mūžīgā sasaluma kušanas dēļ fiksēti jau tūkstošiem naftas un gāzesvadu plīšanas gadījumu.

Globālā sasilšana jau līdz šim Sibīrijā veicinājusi ikgadējus mežu ugunsgrēkus, kā arī plūdus, bet mūžīgā sasaluma, kurš aizņem ap divām trešdaļām no visas valsts teritorijas, kušana varētu izraisīt vislielākās problēmas, uzskata speciālisti.

Kušanas laikā atmosfērā nonāk dažādas gāzes, piemēram metāns, turklāt līdz ar kušanu tiek atbrīvotas arī baktērijas – vēl augustā kāds 12 gadus vecs zēns mira no Sibīrijas mēra, kura baktēriju visticamāk bija atbrīvojusi mūžīgā sasaluma kušana.

Līdz ar ledu Krievijas ziemeļu piekrastē pazūd arī līdzšinējā krasta līnija, jo pieaugot viļņu aktivitāte, kas to noskalo. Briesmas rada arī kušanas radīti pēkšņi ceļu un dzelzceļu bojājumi, kā arī potenciālā toksisko un radioaktīvo atkritumu nonākšana vidē, ko patlaban nepieļauj sasaluši dambji.

Bīstamās mājas rada arī jaunas izmaksas vietējām administrācijām. Tās ne tikai ir spiestas meklēt, kur izmitināt bez pajumtes palikušos, bet ieguldīt ievērojamus līdzekļus visu ēku striprināšanā un bīstamāko nojaukšanā.

Par spīti vietējo iedzīvotāju bažām un reģionālo valdību augošajām izmaksām, oficiāli Krievijas prezidents Vladimirs Putins apšaubījis, ka globālo sasilšanu ietekmē cilvēku rīcība, vienlaikus norādot uz ieguvumiem, piemēram, vienkāršotāku derīgo izrakteņu ieguvi un brīvi kuģojamu Ziemeļu ledus okeānu.