"Igauņi politizē attiecības ar Krieviju jebkurā līmenī – lai kas arī nenāktu no Krievijas, mēs uzskatām, ka tas ir saistīts ar politiku pat, ja tā nav. Dažkārt, manuprāt, mēs pārlieku interpretējam lietas. Savukārt krieviski runājošie nesavieno sevi ar Krieviju tādā veidā. Viņiem ar Krieviju ir kultūras saiknes un viņi netic, ka tā reāli varētu uzbrukt Igaunijai. Tas, viņuprāt, nav loģiski," pauda pētniece, kura pētījusi Krievijas mediju ietekmi uz krievvalodīgajiem Igaunijas iedzīvotājiem "viņuprāt, labas attiecības ar Krieviju ir nepieciešamas. Diemžēl, tā šobrīd ir utopija. Es neredzu, ka tuvākajā laikā tās varētu uzlaboties," viņa turpina.
Pērn pētījumā ""Virtuālā Krievijas pasaule": Krievijas mediju ietekme uz Igaunijas krievvalodīgajiem" Kaljuranda secināja, ka "Krievijas veiksmīgi "dzīts ķīlis" starp NATO sabiedrotajiem vai "radikāla elementa" sēšana Ida-Virumā ir lielāks drauds Igaunijai nekā Igaunijas krievvalodīgo attieksme, kas izriet no mediju lietošanas paradumiem".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
