Krievija gatavo paziņojumu saistībā ar Lietuvā notiekošo tiesas procesu par 1991. gada notikumiem  (21)

"Tas ir steidzams paziņojums," viņš sacīja komitejas sēdē.

Dokumenta autors ir komitejas loceklis Sergejs Šargunovs no parlamenta opozīcijā esošās Komunistiskās partijas.

Sluckis norādīja, ka paziņojuma projektu atbalsta gan parlamenta pozīcijas politiķi, gan Komunistiskās partijas deputāti. Par to jau notikušas konsultācijas.

Paziņojuma par tiesas procesu krimināllietā par 1991. gada 13. janvāra notikumiem, ko Lietuvā izskata Viļņas apgabaltiesa, projektā kā nepieņemama nosodīta Lietuvas Ģenerālprokuratūras pozīcija "13. janvāra lietā".

"Lietuvas Republikas Ģenerālprokuratūras pozīcija "13. janvāra lietā" ir balstīta uz to, ka Lietuva kļuva par Maskavas agresijas upuri. Tamlīdzīga pozīcija ir kategoriski nepieņemama gan no tiesiskā, gan politiskā viedokļa," lasāms dokumenta projektā, kas nonācis ziņu aģentūras "Interfax" rīcībā.

Valsts domes paziņojuma projektā norādīts, ka kriminālprocess pret vairāk nekā 60 personām ir balstīts apsūdzībās pret šīm personām par mēģinājumu "nelikumīgi mainīt Lietuvas valsts konstitucionālo iekārtu, mēģināt graut tās neatkarību un teritoriālo nedalāmību", kā arī noziegumos pret cilvēci un kara noziegumos.

Dokumentā uzsvērts, ka šādas apsūdzības ir prettiesiskas. "Atklāti Lietuvas varas institūciju no konjunktūras iestādēm mēģinājumi, to nepareizi izprastas politiskās jēgas dēļ pārkāpti vispārpieņemti taisnīguma principi nepieļaut krimināllikuma pielāgošanu ar atpakaļejošu spēku," par tiesas procesu Lietuvā teikts Krievijas Valsts domes paziņojuma projektā.

Krievijas parlamenta apakšpalātas deputāti gatavojas paziņot, ka Viļņā notiekošo uzskata "tribunālu", kas notiek sliktākajās "soda taisnīguma" tradīcijās. Viņi aicina 1991. gada janvāra notikumus uztvert atbilstoši vispārpieņemtām politiskās objektivitātes un vēsturiskās taisnības normām.

Dokumentā arī norādīts, ka Krievijas un citu valstu pilsoņiem, kas tiek tiesāti šajā procesā, nepieciešamības gadījumā tiks sniegts atbalsts, tostarp tiesību un informācijas palīdzība, kā arī palīdzība, izmantojot starpparlamentu sadarbības un parlamentu diplomātijas mehānismus.

3. oktobrī pēc pārtraukuma atsākās tā dēvētās 13. janvāra lietas izskatīšana. Lieta, kuru tiesa sāka izskatīt 27. janvārī, ir viena no apjomīgākajām Lietuvas tiesu praksē. Apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci izvirzītas 65 cilvēkiem, bet klātienē tiek tiesāti tikai divi no viņiem – Krievijas pilsoņi, bijušie padomju virsnieki Jurijs Meļs un Genādijs Ivanovs – , jo pārējie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā.

"13. janvāra lietā" ir gandrīz 500 cietušo un 1000 liecinieku, tās materiāli apkopoti 709 sējumos, tajā skaitā apsūdzībām vien veltīti 13 sējumi. Lietas izskatīšanā iesaistīti 65 advokāti, trīs prokurori un četri tiesneši, ieskaitot rezerves tiesnesi.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990. gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991. gada 13. janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa šajā dienā gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un vairāk nekā tūkstotis cilvēku guva dažāda veida ievainojumus.

1999. gada augustā Viļņas apgabaltiesa notiesāja sešas padomju laika amatpersonas par viņu lomu 13. janvāra notikumos, piespriežot bijušajam Padomju Savienības Komunistiskās partijas Lietuvas filiāles līderim Mīkolam Burokevičam 12 gadu cietumsodu, bet viņa līdzgaitnieku Jozu Jermalaviču notiesājot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem.

Tolaik Lietuvas likumi neļāva apsūdzētos tiesāt neklātienē. Otrreiz izmeklēšana tika sākta jau tajā pašā 1999. gadā, bet, kā vēlāk noskaidrojās parlamentārās izmeklēšanas gaitā, gadiem ilgi tā nevirzījās uz priekšu un septiņus gadus to izmeklēja viens vienīgs prokurors.

Situācija mainījās tikai 2010. gadā, kad Lietuvas Seims pieņēma Kriminālkodeksa grozījumus, kas noteica, ka noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem nav noilguma un maksimālais sods par tiem var būt mūža ieslodzījums, turklāt apsūdzētos var saukt pie atbildības arī neklātienē, ja citas valstis izmanto iespējas viņus neizdot. 2010. gada nogalē Lietuvas Ģenerālprokuratūra izveidoja jaunu izmeklēšanas grupu, lai paātrinātu 13. janvāra lietas tiesisko izvērtēšanu.