Spektr/Delfi/Jevģēnijs Feļdmans

Abhāzija savai "neatzītībai" jau sen ir pielāgojusies: neatkarība pasludināta pēc kara ar Gruziju pirms 24 gadiem. Pirms astoņiem gadiem to atzina pirmās valstis – Venecuēla, Nikaragva, Nauru un Vanuatu un galvenais – Krievija. Tā katru gadu sniedz finansiālo palīdzību, praktiski dotējot šo neatzīto teritoriju. Vietējie iedzīvotāji jau pieraduši staigāt gar sagrautām mājām, kuru daudz ir pat galvaspilsētā, iztikt ar importa precēm un dzīvot no Krievijas izmaksām.

"Delfi", sadarbībā ar interneta portālu "Spektr", publicē rakstu sēriju "Atlūzas. Dzīve neatzītajos Krievijas satelītos", kura ļauj ielūkoties Abhāzijas, Dienvidosetijas, Piedņestras un prokremlisko separātistu kontrolēto Donbasa teritoriju ikdienā. Piedāvājam pirmo epizodi - par Abhāziju.

Krievijas-Abhāzijas robeža sākas pēkšņi, starp tipiskām Soču teltīm ar čurčhelām, gliemežvāku rokassprādzēm un kaudzēm plastmasas atkritumu ceļa malās. Uz pasu kontroli ved restots koridors zem atklātām debesīm: pa to soļo Krievijas atpūtnieku ģimenes ar čemodāniem, dāmas halātos un ar produktu maisiem, un smagus soļus speroša kaukāziešu sieviete ar līdz augšai piekrāmētiem ratiņiem. Krievijas robežas postenis atrodas akurātā zili baltā ēkā ar kondicionieri. Tieši iepretim pasu kontroles būdām guļ divi kranči bez kaklasiksnām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!