Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pirmdien vienojušās par kopīgām vadlīnijām aizsardzības jomā, kas piesaistījusi papildu uzmanību pēc ASV republikāņu kandidāta Donalda Trampa uzvaras prezidenta vēlēšanās.
Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās pārsteidza visus un ir izraisījusi bažas Eiropā, ņemot vērā Trampa izteikumus un solījumus priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Tostarp viņš ir raisījis šaubas par ASV turpmākajām attiecībām ar NATO, ANO Parīzes klimata vienošanos un pasaules lielvaru vienošanos ar Irānu par tās kodolprogrammu.
Tomēr ES virzīšanās pretī lielākai sadarbībai drošības un aizsardzības jomās aizsākās vēl pirms Trampa triumfa.
"Neatkarīgi no ASV vēlēšanu rezultāta mums vienmēr bijis skaidrs, ka Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība," pirms kopīgajām sarunām ar saviem 27 ES kolēģiem un bloka ārlietu ministriem norādīja Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena.
"Eiropai nevajadzētu gaidīt uz citu lēmumiem. Tai ir jāaizstāv savas intereses," sacīja Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero.
Tomēr Lielbritānijā un citās bloka dalībvalstīs virzība uz liekāku sadarbību aizsardzības jomā raisījusi bažas, ka tādejādi varētu tikt mazināta NATO ietekme.
No 28 ES dalībvalstīm 22 ietilpst NATO.
"Tā vietā, lai plānotu dārgus jaunus štābus vai sapņotu par Eiropas armiju, Eiropai tagad vairāk jāatvēl savai aizsardzībai - tā ir labākā iespējamā pieeja Trampa prezidentūrai," paziņoja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons.
ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni vairākus mēnešus strādāja pie jaunā ES aizsardzības plāna, kas balstīts uz Francijas un Vācijas ierosinājumiem.
Mogerīni uzsvēra, ka runa nav par Eiropas armijas veidošanu vai konkurēšanu ar NATO, bet par "iespējām, struktūrām, instrumentiem un finanšu resursiem", kas nepieciešami, lai tiktu galā ar ārējiem konfliktiem un krīzēm, un aizsargātu ES un tās pilsoņus.
Plāns paredz uzlabot civilās reaģēšanas spējas uz tādiem draudiem kā migrācija, terorisms un organizētā noziedzība, atvēlēt vairāk līdzekļu tādu jomu attīstībai kā bezpilota lidaparāti un iznīcinātāji un tādiem projektiem kā Eiropas mobilā slimnīca un loģistikas centrs.
Tomēr vēl ir pāragri runāt par centieniem izveidot selektīvu dalībvalstu grupu, kas vēlētos ciešāk sadarboties aizsardzības jautājumos, līdzīgi kā Šengena zonas valstis sadarbojas brīvu robežu uzturēšanā, norādīja kāds ES diplomāts.
"Šodien, manuprāt, tiek sperts solis - mazs solis, bet ļoti svarīgā stratēģiskā virzienā," norādīja Itālijas ārlietu ministrs Paolo Džentiloni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
