SKT galvenā prokurore Fatu Bensuda pirmdien paziņoja, ka apsver pilnas izmeklēšanas sākšanu saistībā ar aizdomām, ka ASV bruņotie spēki un ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) Afganistānā varētu būt pastrādājusi kara noziegumus, "cietsirdīgi un varmācīgi" nopratinot aizturētās personas.
Ir "nopietns pamats uzskatīt, ka šo aizturēto nopratināšanas laikā ASV bruņoto spēku un ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes locekļi lietoja paņēmienus, kas uzskatāmi par kara noziegumiem spīdzināšanas, nežēlīgas izturēšanās, vardarbības pret cilvēka pašcieņu un izvarošanas veidā", paziņoja Bensuda, atklājot sākotnējās izmeklēšanas rezultātus.
Šie gadījumi lielākoties attiecas uz 2003. gadu un 2004. gadu.
ASV nav ratificējušas Romas statūtus, ar kuriem tika dibināta SKT, un jau bija sagaidāms, ka Vašingtona nesadarbosies šādā izmeklēšanā.
ASV Valsts departamenta preses pārstāve sacīja, ka Savienotās Valstis pašas izmeklē apsūdzības, kas tiek celtas pret militārpersonām, un atgādināja, ka Vašingtona nav pakļauta SKT jurisdikcijai. Proti maz ticams, ka kāds ASV karavīrs reiz nonāks uz SKT apsūdzēto sola.
Bijušā ASV prezidenta Džordža Buša administrācija pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem pilnvaroja izmantot tā saukto pastiprinātās nopratināšanas tehniku, tostarp slīcināšanas simulāciju. Šāda veida nopratināšanu atcēla pašreizējais prezidents Baraks Obama.
Savukārt afgāņu spēku tiesāšanu varētu apgrūtināt Afganistānas parlamenta pieņemtā vispārējā amnestija, kas stājās spēkā 2009. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
