Krievija atsakās kļūt par Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalsti  (74)

"Pieņemt Krievijas Tieslietu ministrijas priekšlikumu, kas saskaņots ar Krievijas Ārlietu ministriju un citām ieinteresētajām federālajām izpildvaras iestādēm, Krievijas Federācijas Augstāko tiesu un Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komiteju, par paziņojumu ANO ģenerālsekretāram par Krievijas Federācijas nodomu nekļūt par Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu dalībnieci," teikts dekrētā, kas publicēts tiesiskās informācijas oficiālajā portālā.

Putins arī licis Krievijas Ārlietu ministrijai nosūtīt ANO ģenerālsekretāram Banam Gimunam attiecīgu paziņojumu.

Dekrēts stājies spēkā ar tā parakstīšanas dienu.

Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova janvārī paziņoja, ka Krievija var pārskatīt savas attiecības ar SKT, ņemot vērā SKT lēmumu sākt izmeklēšanu par kara noziegumu pastrādāšanu Krievijas un Gruzijas 2008. gada kara laikā.

SKT tiesnešu kolēģija janvārī secināja, ka "ir ticams pamats uzskatīt, ka Gruzijā ir pastrādāti noziegumi, kas atrodas SKT jurisdikcijā".

Romas statūti, kas ir pamatā SKT, tika pieņemti 1998. gadā, bet SKT darbību sāka 2002. gadā. Krievija Romas statūtus parakstīja 2000. gada 13. septembrī, tomēr tos tā arī nav ratificējusi.

SKT izmeklē tādus noziegumus kā genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi.

Kā ziņots, pirmdien publicētajā SKT prokurores Fatu Bensudas provizoriskās izmeklēšanas gada atskaitē norādīts, ka situācija Krievijas okupētajā Krimā pielīdzināma starptautiskam bruņotam konfliktam starp divām valstīm.

"Atbilstoši saņemtajām ziņām situācija Krimā un Sevastopolē ir pielīdzināma starptautiskam bruņotam konfliktam starp Ukrainu un Krievijas Federāciju. Šis starptautiskais bruņotais konflikts sākās ne vēlāk kā [2014. gada] 26. februārī, kad Krievijas Federācija aktivizēja savu bruņoto spēku personālsastāvu, lai iegūtu kontroli pār Ukrainas teritorijas daļām bez Ukrainas valdības piekrišanas," teikts atskaitē.

Starptautisko bruņoto konfliktu tiesības ir piemērojamas šai situācijai arī pēc 2014. gada 18. marta tādā mērā, kādā notikumi Krimas un Sevastopoles teritorijā pielīdzināmi okupācijas stāvokļa turpināšanai.

Tiesa uzskata, ka sākotnējās intervences, kurai sekoja okupācija, fakta tiesiskuma konstatēšana nav vajadzīga.

Līdz ar to šo starptautisko konfliktu var izmeklēt atbilstoši Romas statūtiem.

SKT prokurores kancelejai arī ir informācija par represijām pret Krimas tatāriem, 179 aizturētu personu vardarbīgu pārvietošanu uz Krievijas teritoriju, Krimas iedzīvotāju piespiedu mobilizāciju karadienestā.

Prokurore nolēmusi nākamgad turpināt pierādījumu vākšanu par šo situāciju.

Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.