Vācija ir nobažījusies, ka Krievija varētu mēģināt iejaukties nākamgad gaidāmajās Vācijas parlamenta vēlēšanās, kas atgādina bažas par notikumiem pirms ASV prezidenta vēlēšanām, paziņojis Vācijas izlūkdienesta vadītājs.
Vācijas amatpersonas ir apsūdzējušas Maskavu par centieniem manipulēt ar Vācijas medijiem, lai kurinātu bažas par tādiem jautājumiem kā imigrācijas krīze, vājinātu vēlētāju uzticību kancleres Angelas Merkeles vadītajai valdībai un radītu šķelšanos Eiropas Savienībā (ES), lai tā atteiktos no sankcijām pret Krieviju.
Izlūkdienestu pārstāvji ir vērsuši uzmanību uz Krievijas atbalstu eiroskeptiskām antiimigrantu partijām Vācijā un citviet ES. Pagājušajā nedēļā Merkele atzina, ka nevar izslēgt iespēju, ka Krievija varētu mēģināt iejaukties Vācijas vēlēšanās ar hakeru uzbrukumiem un dezinformācijas kampaņām.
Vācijas Federālā konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) vadītājs Hanss Georgs Māsens norādīja uz pērn piedzīvotu plašu ievērību ieguvušu lietu, kad Krievijas mediji ziņoja par to, ka imigranti Berlīnē nolaupījuši un izvarojuši krievu izcelsmes vācu meiteni. Šos apgalvojumus vēlāk atspēkoja Vācijas varasiestādes.
"Tas var notikt arī nākamgad un mēs esam nobažījušies," Māsens atzina intervijā aģentūrai "Reuters". "Mums ir radies iespaids, ka tas ietilpst hibrīddraudos, kas cenšas ietekmēt sabiedrisko domu un lēmumu pieņemšanas procesu".
Izlūkdienesta priekšnieks uzsvēra, ka ir svarīgi publiski atmaskot šādas kampaņas. "Kad cilvēki apzinās, ka viņu saņemtā informācija nav patiesa, tad indīgie meli zaudē savu efektivitāti," piebilda Māsens.
Arī Francijas izlūkdienests brīdinājis par iespējamu Kremļa iejaukšanos Francijas prezidenta vēlēšanās nākamā gada pavasarī.
Krievijas amatpersonas ir noliegušas visas apsūdzības par manipulēšanu un iejaukšanos ar mērķi vājināt ES.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
