Gluži tāpat kā pēc Ukrainas krīzes sākuma Baltijas valstis atkal ir lielāko pasaules mediju uzmanības centrā, tomēr satraukums neatbalsojas tikai preses slejās. Eiropas diplomāti jau vērsušies pie topošās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas pārstāvjiem, cenšoties viņus pārliecināt nemīkstināt NATO nostāju Krievijas jautājumā.
Vadošs Kanādas politiķis paudis bažas par Kanādas karavīru drošību, kad viņi nākamgad ieradīsies Latvijā. Tikmēr bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess prestižā žurnāla "Foreign Policy" interneta vietnē publicējis viedokli, kurā brīdina, ka "pašreizējais histērijas stāvoklis situāciju var padarīt sliktāku", tādēļ "visiem Eiropā jāievelk dziļa, nomierinoša elpa". Ilvess uzsver, ka Trampa uzskati attiecībā uz NATO vēl aizvien nav zināmi un spekulācijas raisa tikai daži viņa priekšvēlēšanu izteikumi. Viņš norāda, ka daži no kandidātiem, kas minēti vadošiem amatiem Trampa administrācijā, tostarp Mits Romnijs, ko jaunievēlētais prezidents apsver valsts sekretāra amatam, pazīstami ar savu atbalstu transatlantiskajai sadarbībai.
Iepriekš "Foreign Policy" ziņoja, ka Eiropas valstis sākušas vienotu mēģinājumu pārliecināt Trampa topošo administrāciju turpināt pildīt vienošanos ar Irānu attiecībā uz kodolieročiem, kā arī ieturēt NATO stingro nostāju pret Krieviju.
Slēgtā sanāksmē ar Trampa "pārejas komandas" pārstāvjiem pagājušajā nedēļā diplomāti no Eiropas valstīm, Kanādas un citām sabiedrotajām valstīm pauduši bažas par Trampa ārpolitikas prioritātēm.
Sanāksmē piedalījušies arī diplomāti no Austrumeiropas valstīm. Viņi pauduši, ka no ASV sagaida, ka tā pildīs savas saistības attiecībā uz vienošanos, kas panākta NATO samitos Varšavā un Velsā.
Laikraksts "The Washington Post" publicējis rakstu "Baidoties no Trampa un Putina saitēm, Latvija gatavojas ļaunākajam", kurā skaidro, ka Baltijas līderi ir noraizējušies, ka jaunais ASV līderis ar Krievijas prezidentu varētu noslēgt vienošanos. Medijs stāsta, ka Latvijas Ārlietu ministrijai ir savs plāns sliktākajam scenārijam, proti, tās darbinieki ir gatavi aizstāvēt ministrijas telpas līdz pēdējam. Arī Latvijas iedzīvotāji masveidā iesaistās Zemessardzē, lai vajadzības gadījumā spētu aizstāvēt savu valsti.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičš (V) ASV preses izdevumam gan atgādina, ka arī iepriekšējie amerikāņu prezidenti sākotnēji centušies uzlabot attiecības ar Krieviju, bet tad mēģinājumus atmetuši.
"Bloomberg" atgādina, ka pēdējā mēneša laikā Krievijas TV kanāli nepārtraukti skandējuši apokaliptisku retoriku par pasaules karu, valsts demonstratīvi pārvietojusi "Iskander" raķetes uz Kaļiņingradu, bet nesenās mācībās pie Latvijas robežas Krievijas karavīri skaļruņos aicināja NATO padoties.
Medijs arī norāda - Baltijas valstīs ir sajūta, ka jaunais aukstais karš ierāvis reģionu lejupejošā ekonomikas spirālē.
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (S) gan Krievijas uzvedībā vaino Latviju. "Latvijas valdība pieņem pārāk daudz lēmumu, kas liecina par tūlītēju karu, piemēram, militāras mācības tādā mērogā, kāds nav redzēts 25 gadus, un civilās aizsardzības mācības, kas izskatās pēc gatavošanās invāzijai vai kodoluzbrukumam," mēru citē "Bloomberg".
Izdevums izvērstā materiālā analizē Eiropas un Krievijas abpusējo sankciju ietekmi uz Latvijas un, jo īpaši, Latgales ekonomiku, kā arī pretrunīgo iedzīvotāju un politiķu attieksmi pret kaimiņvalsti Daugavpilī un citviet.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
