NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien atteicies nosodīt Turciju par žurnālistu un parlamenta locekļu aizturēšanu.
Turcijā aizturēti desmit kurdu Tautas demokrātiskās partijas (HDP) deputāti, kuri apsūdzēti par teroristu propagandas izplatīšanu, un vairāk nekā 120 žurnālisti.
Ankaras nosodīšanu NATO dalībvalstu parlamentu locekļu samitā Stambulā no Stoltenberga centās izspiest Nīderlandes liberālās Tautas partijas brīvībai un demokrātijai (VVD) deputāts Hans ten Broke.
Politiķis norādīja, ka Turcijā aizturēts vairāk žurnālistu nekā Ķīnā un gandrīz katru dienu tiek slēgts kāds laikraksts.
Broke apliecināja solidaritāti Turcijai pēc jūlijā notikušā apvērsuma mēģinājuma, bet uzsvēra, ka NATO nevar ignorēt vārda brīvības pārkāpumus, vienlaikus domājot, ka "spēj aizsargāt brīvo pasauli".
"Demokrātija prasa zināmu mugurkaulu un rakstura stingrību. Ir stingri jāiestājas par vērtībām, kuras mums visiem ir kopīgas," sacīja Broke.
Stoltenbergs paziņoja, ka Turcijai ir tiesības saukt pie atbildības tos, kas vainojami apvērsuma mēģinājumā, bet tas jādara likuma ietvaros.
"Es personiski piešķiru lielu nozīmi NATO vērtībām - demokrātijai, likuma varai un individuālajai brīvībai," norādīja Stoltenbergs.
Ankara 15.jūlijā notikušā puča mēģinājumā vaino ASV dzīvojošo islāma sludinātāju Fetullu Gilenu un uzskata, ka Gilena atbalstītāji, gatavojoties apvērsumam, iefiltrējušies visos sabiedrības slāņos un institūcijās, tostarp armijā.
Pēc apvērsuma mēģinājuma, kura mērķis bija gāzt prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, varasiestādes izvērsa tik plašas masveida tīrīšanas armijā, tiesās un civildienestā, kādas vēl nav pieredzētas mūsdienu Turcijas vēsturē. Tostarp aizturēti arī vairāku opozīcijas grupu pārstāvji.
Tīrīšanas izpelnījušās Rietumu kritiku un izsaukušas bažas par likuma varas ievērošanu Turcijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
