Baidoties no jauna autoritārā režīma, Kirgizstānas opozīcija gatavo prezidenta impīčmentu  (2)

Opozīcijas aktivitāte pieaugusi līdz ar Kirgizstānas valdības plāniem 11. decembrī rīkot referendumu, kurā tautai jālemj par premjera pilnvaru paplašināšanu. Tas savukārt radījis bažas, ka Atambajevs, kuram konstitūcija paredz amatā palikt tikai līdz 2017. gadam bez iespējas kandidēt atkārtoti, vēlas nostiprināt savu varu arī pēc prezidentūras. Atambajevs šādas apsūdzības līdz šim noraidījis.

Tekebajevs skaidro, ka iemeslu impīčmentam devis pats valsts līderis, kurš pretēji konstitūcijā noteiktajam aizliegumam atklāti atbalsta "Sociāldemokrātisko partiju" (SDPK), kuras biedrs viņš reiz bija. Opozicionārs skaidro, ka kopš februāra izveidota jauna šīs partijas padome, kurā visi iekļautie ir vai nu prezidentam pietuvināti vai atkarīgi no viņa, turklāt nemaz nemēģinot to slēpt un noliegt.

Tas savukārt radījis situāciju, ka lai gan SDPK oficiāli nav Atambajeva vadībā, partija joprojām tiek asociēta ar prezidentu. "SDPK priekšsēdētāja vieta joprojām nav aizņemta. Kāpēc? Varbūt tāpēc, ka viņš joprojām vada partiju?" retoriski vaicājis Tekebajevs.

Opozīcijas līderis norāda, ka sociāldemokrātiem, kuri 120 vietu parlamentā ieņem 38 krēslus, ir arī 15 no 18 ministru portfeļiem, turklāt vēl divi ir tiem pietuvinātajai "Kirgizstānas partijai".

Viņš aicina domubiedrus pievienoties materiālu vākšanai, lai līdz martam parlamentā iesniegtu impīčmenta pieprasījumu. "Tie būtu liecinieku liecības, mediju publikācijas, video ieraksti un cita veida dokumenti," viņš skaidro. Impīčmenta ierosināšanai nepieciešams arī 40 parlamenta locekļu atbalsts, kas, kā norāda "Eurasia Net", Kirgizstānas mainīgajā politikā nav droši paredzams.

SDPK savukārt noraida Atambajeva saistību ar partiju un neuzskata, ka impīčmentam ir pamats. "Kopš viņš ieņem prezidenta amatu, viņš nav iesaistīts nekādās [partijas] politiskās aktivitātēs. Viņš ir nācijas tēvs, konstitūcijas garantētājs," skaidrojis partijas frakcijas vadītājs Isa Omurkalovs.

Tikmēr kāda cita augsta partijas pārstāve Irina karamuškina līdera ar saistību netieši apstiprinājusi, žurnālistiem retoriski vaicājot, kāda gan nozīme ir tam, ka prezidents vēršas pie partijas ar lūgumu veikt reformas.

Atšķirībā no citu Centrālāzijas valstu līderiem, kuri sev par godu atklājuši zelta pieminekļus un milzu vides gleznas, Atambajevs pie varas nāca demokrātisku vēlēšanu rezultātā pirms nepilniem pieciem gadiem.

Atambajeva labā spēlē arī viņa līdz šim īstenotā salīdzinoši demokrātiskā pieeja valsts pārvaldei pēc ilgstošiem autoritārisma gadiem. Pirmajos gados pēc PSRS sabrukuma Kirgizstānas politiskā vide atgādināja pārējās Centrālāzijas valstis – par prezidentu apstiprinātais Askars Akajevs vēlākos gados divkārt uzvarēja vēlēšanās un "The Moscow Times" vēstīja, ka tiek pieļauts, ka pēc protestiem 2002. gadā viņš valsts pārvaldi gatavojās nodot bērniem.

Protesti pieauga līdz 2005. gadā tā dēvētās Tulpju revolūcijas laikā viņš ar ģimeni aizbēga uz Krieviju. Viņa vietā stājās Kurmanbeks Bakijevs, taču tika gāzts 2010. gadā plašu protestu laikā, kas radās pēc strauja elektroenerģijas cenu kāpuma. Bakijevs ar ģimeni bija spiests pārcelties uz Baltkrieviju, kur visa viņa saime ieguva Baltkrievijas pilsonību.

Bakijevu prezidenta amatā uz laiku līdz vēlēšanām 2011. gadā nomainīja pagaidu valdības vadītāja Roza Otunbajeva. Savukārt vēlēšanās uzvarēja Bakijeva oponents Atambajevs. Viņš 90. gados ieguva turību, izveidojot vienu no lielākajām krievu valodā tulkoto grāmatu izdevniecībām pasaulē.

Patlaban Atambajevs sevi pozicionē kā Krievijas sabiedroto, vienlaikus cenšoties nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību.