Tadžikistānas prezidents Emomali Rahmons pielicis savu roku pasaules augstākā dambja būvniecībā, ar buldozeru iestumjot Vahšas upē klintsbluķus, ziņo aģentūra "Avesta".
Darbs pie Rogunas hidroelektrostacijas projekta sākts padomju gados. Projekta izstrāde notika pagājušā gadsimta 70. gados, un būvniecība sākās vien 1987. gadā, bet pēc dažiem gadiem līdz ar PSRS sabrukumu tā tika pārtraukta.
Visus šos gadus projekts bijis iesaldēts ne tikai ekonomisku, bet arī politisku iemeslu dēļ, jo Vahšas upe ar ūdeni nodrošina arī kaimiņvalstis, un līdz šim pret ūdens plūsmas ierobežošanu īpaši asi iestājusies Uzbekistāna.
Padomju gados ūdens resursu sadale Centrālāzijas valstu kalnu reģionos tika stingri noteikta piecgades plānos, taču pēc PSRS sabrukuma savstarpējas vienošanās vairs nav izdevies noslēgt. Tā kā Vahšas upes ūdeņu ierobežošana ietekmēs arī Kazahstānas un Turkmenistānas ekonomikas, līdz šim nabadzīgā un no kaimiņiem atkarīgā Tadžikistāna projektu neuzsāka.
Šogad darbus pie Rogunas hidroelektrostacijas aizsprosta tomēr uzsākusi Itālijas kompānija "Salini Impregilo", turklāt no kaimiņzemēm līdz šim nav bijuši dzirdami aktīvi iebildumi. Viens no iemesliem, kāpēc projektam dota zaļā gaisma, varētu būt līdzšinējā Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova nāve, norāda "Eurasia Net". Savukārt viņa vietas ieņēmējs Šavkats Mirzijojevs, kurš, iepriekš ieņemot premjera amatu, pats asi iestājās pret dambja būvi, vairs to nedara.
Pēc aptuveni 3,7 miljardus eiro vērtā projekta pabeigšanas, dambis būšot 335 metrus augsts, tādējādi apsteidzot līdzšinējos pasaules rekordus.
Turklāt pēc HES pabeigšanas nabadzīgā Tadžikistāna no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par eksportētāju, elektrību pārdodot kaimiņzemēm Afganistānai un Pakistānai. Tas varētu ievērojami mainīt dzīves apstākļus arī pašā Tadžikistānā, kur elektrības trūkums ir ikdienas problēma.
Starpvalstu attiecības patlaban ir normalizējušās, un starp Taškentu un Dušunbi nākamgad pat plānots atvērt tiešos reisus, pārtraucot aptuveni 25 gadus ilgušo lidojumu embargo. Turklāt eksperti norāda, ka abām kaimiņvalstīm sadarbojoties, ūdensteces regulēšana varētu pat uzlabot Uzbekistānas lauksaimniecību nākotnē, ļaujot pagarināt apūdeņošanas sezonu, un uzglabājot ūdeni, kad tas ražai nav nepieciešams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
