Nākamais ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka nevēlas rosināt jaunu izmeklēšanu Hilarijas Klintones elektroniskā pasta lietā. Tāpat Tramps ieņēmis maigāku pozīciju jautājumos par klimata pārmaiņām, vēsta raidsabiedrība "Sky News".
Tiekoties ar laikraksta "New York Times" darbiniekiem, Tramps teicis, ka neizslēdz iespēju rosināt jaunu izmeklēšanu Demokrātu partijas kandidātes nopludināto elektronisko vēstuļu lietā. Tomēr viņš piebilda, ka nevēlas sāpināt Klintonu ģimeni un "negrib tam vēlreiz iet cauri".
Klintones e–pastu divas reizes pārbaudījis Federālās izmeklēšanas birojs (FIB), abos gadījumos secinot, ka pārkāpumi nav izdarīti. Laikā, kad Klintone bija ASV valsts sekretāre, viņa savu privāto e–pastu izmantojusi darba vajadzībām, tādā veidā "ļoti nevērīgi" izturoties pret klasificētu informāciju, secināja FIB.
Šī Trampa retorika kontrastē ar priekšvēlēšanu laikā pausto, kad nākamais ASV prezidents solīja pēc savas uzvaras Klintoni iesēdināt cietumā, regulāri saucot viņu par "negodīgo Hilariju".
Tāpat sarunā ar "New York Times" bija jaušams, ka nekustamo īpašumu magnāts ir mīkstinājis savu toni par globālo sasilšanu. Tramps sola "turēt prātu atvērtu" par Parīzes klimata nolīgumu, no kura viņš iepriekš solīja ASV izslēgt.
2014. gadā Tramps tvītoja, ka globālā sasilšana ir dārgs ķīniešu safabricējums, kurš radīts, lai kaitētu ASV rūpniecībai. Taču tagad viņš atzina, ka globālajai sasilšanai un rūpniecībai "varētu būt kāda saistība."
Vēstīts, ka pērnā gada nogalē Parīzē norisinājās Klimata pārmaiņu konference. Tās noslēgumā tika pieņemts Parīzes nolīgums, kas ir uzskatāms par līdz šim nozīmīgāko starptautisko vienošanos, lai novērstu klimata pārmaiņas, veicinātu pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. Parīzes nolīgums pēc 2020. gada aizstās Kioto protokolu.
Parīzes vienošanās mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un noturēt globālo sasilšanu būtiski zem diviem grādiem pēc Celsija robežām salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni un censties ierobežot temperatūras pieaugumu pusotra grāda robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes.
Tāpat nolemts uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām, kā arī sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
