Ceturtdien, kā portālu "Delfi" informē EP informācijas birojs Rīgā, atbalstītajā rezolūcijā deputāti norāda, ka jebkurā gadījumā Turcijai jāpaliek cieši saistītai ar ES.
Viņi arī apņemas pārskatīt savu nostāju, kad "nesamērīgie, represīvie pasākumi", kas pieņemti ārkārtas stāvokļa laikā Turcijā, tiks atcelti.
"Turcija ir nozīmīgs ES partneris," uzsver EP deputāti. "Tomēr politiskajai gribai sadarboties ir jābūt abpusējai (..). Turcija neizrāda šādu politisko gribu, jo valdības rīcība Turciju vēl vairāk attālina no virzības uz Eiropu," viņi piebilst.
Sarunu pagaidu apturēšana nozīmētu, ka pašreizējās sarunas tiek iesaldētas, netiek atvērtas jaunas sarunu sadaļas un netiek īstenotas nekādas jaunas iniciatīvas saistībā ar Turcijas ES sarunu programmu.
Sarkanā līnija, kuru nedrīkst šķērsot - nāvessods
Ja Turcijas valdība atjauno nāvessodu, tas novestu pie tā, ka pievienošanās process būtu oficiāli jāaptur, norāda EP deputāti, papildinot, ka "nāvessoda vienprātīga noraidīšana ir būtisks Eiropas Savienības acquis elements".
EP deputāti stingri nosoda Turcijas valdības pieņemtos "nesamērīgos represīvos pasākumus" pēc 2016. gada jūlijā notikušā puča mēģinājuma. Tie "pārkāpj pamattiesības un pamatbrīvības, kas ir aizsargātas ar Turcijas konstitūciju," norāda deputāti.
Rezolūciju pieņēma ar 479 balsīm par, 37 pret un 107 atturoties.
Iestāšanās sarunu atlikšanas procedūra ir izklāstīta Turcijas ES sarunu programmas 5. pantā. Tas paredz, ka "gadījumā, ja Turcijā nopietni un ilgstoši pārkāps brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas, kā arī tiesiskuma principus, kas ir Savienības pamatā, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa dalībvalstu, ieteiks apturēt sarunas un ierosinās nosacījumus to atsākšanai".
Rezolūcija, par kuru balsoja Eiropas Parlaments, nav juridiski saistoša, jo Parlamentam nav oficiālas lomas, lai iedarbinātu šādu mehānismu, taču par to jāinformē tiklīdz tas paveikts.