Viņš skaidroja, ka jau pirms Šulca paziņojuma pastāvēja diezgan liela varbūtība, ka viņš atstās amatu. "Interesanti, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers bija ļoti spēcīgi pozicionējies starptautiskajās attiecībās, vienu brīdi pat piedraudējis – ja nebūs Šulca, arī viņš nav drošs par sava darba nākotni EK vadībā," zināja sacīt Gobiņš.
Viņa ieskatā Šulcam nebija ļoti lielu izredžu tikt pārvēlētam amatā, jo arī viņa pārstāvētās partijas iekšienē par šo jautājumu nebija pilnīgas skaidrības. Iemesls tam ir citu vēlme kļūt par nākamo EP vadītāju, kā arī Eiropas Tautas partijas (ETP) nostāja, ka otru mandātu varētu saņemt centriski konservatīvie spēki.
"Grūti sacīt, kā izvērtīsies situācija, jo pašlaik notiek cīņa. Saspēle notiek ne tikai Šulca partijā, bet arī Eiropas līmenī, kā arī ar pārējām institūcijām. Tomēr pat Junkers sacīja, ka visus amatus ETP ieņemt nevar. Cīņas vēl ir tikai priekšā," viņš norādīja, piebilstot, ka tās gaidāmas arī starp pašiem sociāldemokrātiem, kuri cīnās par reitingu kāpumu un harizmātiskām personībām.
Jau vēstīts, ka Šulcs ceturtdien apstiprinājis, ka atstās amatu, lai, startējot sociāldemokrātu (SPD) sarakstā, censtos panākt ievēlēšanu Vācijas parlamentā nākamgad gaidāmajās vēlēšanās.
"Nākamgad es kandidēšu Vācijas Bundestāgā kā Ziemeļreinas-Vestfālenes SPD saraksta līderis," paziņoja 60 gadus vecais politiķis. Ziemeļreina-Vestfālene ir iedzīvotāju skaita ziņā lielākā Vācijas federālā zeme un sociāldemokrātu bastions.
"Manas saistības pret Eiropas projektu ir nelokāmas. No šī brīža es cīnīšos par šo projektu nacionālā līmenī, bet manas vērtības nemainās," uzsvēra EP prezidents.
Vācijas parlamenta vēlēšanas gaidāmas 2017. gada septembrī vai oktobrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
