Delfi foto misc. - 51511
Foto: Reuters/Scanpix

Ukrainas Augstākās radas spīkers Andrijs Parubijs, kas pirmdien ieradies darba vizītē Viļņā, aicinājis pastiprināt sadarbību Baltijas–Melnās jūras formātā un lūdzis Lietuvas atbalstu jautājumā par bezvīzu režīmu starp Ukrainu un Eiropas Savienību (ES).

"Es iesaku aktualizēt mūsu sadarbību Baltijas–Melnās jūras valstu formātā, kurā mēs varam iesaistīt valstis, kas atrodas gar šo asi – Rumāniju, Poliju, Igauniju, Ukrainu. "Esmu pārliecināts, ka šādai joslai ir liels potenciāls tranzīta, ekonomiskās un militārās sadarbības jautājumos," pirmdien preses konferencē Seimā pēc tikšanās ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Viktoru Pranckieti sacījis Parubijs.

Runājot ukrainiski, viņš arī pateicies Lietuvai par Ukrainai sniegto atbalstu starptautiskajā telpā.

"Lietuva diskusijā ar citām Eiropas valstīm ir Ukrainas lielākā advokāte. Mums ir vairāki uzdevumi – bezvīzu režīma iegūšana un ieviešana, kā arī Asociācijas līguma apstiprināšana starp Ukrainu un ES, un par šiem jautājumiem norisinās diskusijas Eiropas Parlamentā. Mēs samērā nesen saņēmām apsolījumu, ka šie jautājumi tiks atrisināti līdz gadumijai, bet dažas valstis saka, ka bezvīzu režīma jautājumus [varēs risināt] tikai pēc šo valstu nacionālo parlamentu vēlēšanām, proti, pēc pusgada vai gada. Mums šāda nostāja nav pieņemama, mēs uzskatām, ka liberalizācijas un asociācijas jautājumi jāatrisina visdrīzākajā laikā, un ceram, ka varētu palīdzēt arī aktīva Lietuvas nostāja," norādījis Parubijs.

Lietuvas Seima spīkers uzsvēris strukturālo reformu nozīmi Ukrainai un arī iestājies par drīzāku bezvīzu režīma ieviešanu starp ES un Ukrainu, norādot, ka tas ļautu efektīvāk izmantot iespējas, ko sniedz abu pušu brīvās tirdzniecības līgums.

Pranckietis paudis pārliecību, ka izaicinājumi, ar ko pašlaik saskaras Eiropa, – migrācijas krīze, terorisma draudi, gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās – nedrīkstētu aizēnot uzmanību pret Austrumu partnerības valstīm, īpaši pret Ukrainu, attiecībā uz Krimas aneksiju, situāciju Ukrainas austrumos un Minskas vienošanos izpildi, kurā reāls progress nav saskatāms.

Krievijai ir jāliek skaidri saprast, ka sankcijas tiks atceltas vienīgi tad, kad būs likvidēti to noteikšanas iemesli, viņš norādījis.

Ukrainas parlamenta spīkera vizīte Lietuvā saistīta ar 25.gadskārtu, kopš abas valstis nodibinājušas diplomātiskās attiecības. Parubijs tiksies arī ar Lietuvas Seima vadību, "Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu" frakciju, jauniecelto premjerministru Sauļu Skverneli, ārlietu ministru Linu Linkeviču, kā arī ar Lietuvas Strēlnieku savienības un Brīvprātīgo aizsardzības spēku pārstāvjiem.

Laikā no 2014. līdz 2016. gadam Lietuva Ukrainai sniegusi materiālo palīdzību 4,5 miljonu eiro apmērā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!