Itālijas referendums izšķirs Renci likteni  (2)

Saskaņā ar pēdējām aptaujām, kuru rezultāti tika publicēti pirms divām nedēļām, kad sākās pirmsreferenduma "klusuma periods", kreisi centriskās valdības iecerētās reformas tiks noraidītas, un tādējādi Renci var kļūt par nākamo upuri populisma vilnim, kas šogad satricinājis pasauli.

Pēc britu balsojuma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās Itālijas "istablišments" var kļūt par nākamo, kas cietīs no saniknoto un novārtā pamesto vēlētāju atriebības.

Taču šādi uz svētdienas referendumu pamatā raugās starptautiskajā arēnā, kamēr pašā Itālijā diskusijās dominējuši ar pašu balsojuma objektu saistītie jautājumi.

Renci ierosinātās konstitucionālās reformas paredz ierobežot parlamenta augšpalātas Senāta, kā arī reģionālo valdību pilnvaras, stiprinot centrālo valdību. Renci apgalvo, ka viņa piedāvātie konstitūcijas grozījumi veicinās politisko stabilitāti, norādot, ka kopš 1948. gada, kad spēkā stājās pašreizējais pamatlikums, Itālijā nomainījušies 60 kabineti.

Viņš solījis atkāpties no amata, ja reformas referendumā tiks noraidītas, un tas kalpojis par iemeslu neapmierinātajiem vēlētājiem referendumu izmantot kā instrumentu valdības sodīšanai.

Taču vienlaikus valdības ierosinātās reformas izpelnījušās kritiku par centieniem koncentrēt pārāk lielu varu centrālās izpildvaras rokās. Turklāt tādās domās ir ne tikai opozīcijas pārstāvji.

"Tas samazina vietējo varasiestāžu autonomiju un koncentrē pārāk lielu varu valdības rokās, nenodrošinot nepieciešamo varas dalījuma līdzsvaru," sarunā ar aģentūru AFP norādīja bijušais premjerministrs Masimo D'Alema, kas tāpat kā Renci arī pārstāv valdošo Demokrātisko partiju (PD).

Balsojuma likmes ir ļoti augstas, jo reformu noraidīšanas gadījumā mazākais, kas draud Itālijai, ir nestabilitātes periods, kas var nobremzēt jau tā gauso ekonomikas atlabšanu.

Taču uzvaras gadījumā Renci pozīcijas tiks nostiprinātas, un tas ļaus viņam ķerties pie plašākas reformu programmas īstenošanas.

No otras puses, valdības sakāve referendumā var stiprināt opozīcijā esošos populistus un galēji labējos, kas jau tā jūtas iedvesmoti pēc Trampa uzvaras.

Populistiskās Pieczvaigžņu kustības (M5S) dibinātājs Bepe Grillo apsveicis Trampa uzvaru kā "masīvu" vēlētāju pļauku "istablišmenta" sejā un aicinājis itāļus svētdien sekot amerikāņu piemēram.

Savukārt galēji labējās Ziemeļu līgas līderis Mateo Salvīni norādījis, ka Renci ierosinātās reformas atbalsta "baņķieri, Vācijas valdība un Briseles birokrātu banda".

Tomēr Renci līdzgaitnieki apgalvo, ka sliktākajā gadījumā pēc sakāves referendumā premjers savu vietu atdos pašreizējam finanšu ministram Pjēram Karlo Padoanam, kurš turpinās vadīt valdību līdz kārtējām parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 2018. gada sākumā.

Neskatoties uz to, ka aptaujas reformu pretiniekiem sola piecu līdz astoņu procentpunktu pārsvaru, eksperti norāda, ka referenduma iznākums nebūt vēl neesot izšķirts.

Pirms divām nedēļām, kad tika pārtraukta aptauju rezultātu publicēšana, vismaz ceturtdaļa vēlētāju vēl nebija izlēmusi, kā balsot.

Turklāt situāciju par labu Renci var mainīt arī četri miljoni balsstiesīgo itāļu, kas dzīvo ārvalstīs un no kuriem balsošanai referendumā piereģistrējusies aptuveni trešdaļa.

Kā liecina sākotnējās ziņas no vēstniecībām, ārvalstīs dzīvojošie itāļi visai aktīvi piedalās balsošanā pa pastu.

Savukārt relatīvi nabadzīgākajā Itālijas dienviddaļā, kur ir viszemākais atbalsts Renci reformām, apātija starp vēlētājiem tradicionāli bijusi vislielākā.