Baltijas valstīm pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā nav pamata satraukumam, uzskata žurnāla "Foreign Affairs" redaktors Gideons Rouzs.
Viņš Ņujorkā tikšanās laikā ar žurnālistiem no Eiropas norādīja, ka izprotams Baltijas valstu satraukums, īpaši pēc Trampa izteikumiem saistībā ar NATO, taču aliansē esošajām valstīm, tostarp Baltijas valstīm, nav pamata satraukumam, jo visi izprot 5. panta nozīmīgumu.
Komentējot populisma pieaugumu pasaulē, Rouzs sacīja, ka savulaik daudziem ASV šķita, ka tā ir tikai Austrumeiropas un Centrāleiropas problēma. Pirms prezidenta vēlēšanām daudziem šķitis, ka ASV pret to ir pasargātas, jo pastāv dažādi aizsargmehānismi. Tomēr prezidenta vēlēšanas pierādījušas, ka šāda domāšana bijusi kļūdaina.
Attiecībā uz Trampa tālāko politiku, Rouzs sprieda, ka tieši nabadzīgākā sabiedrības daļa cietīs visvairāk, jo varētu samazināties to ienākumi, savukārt ieguvēji būs tie, kuri jau tagad pelna ievērojamas naudas summas.
Tāpat ārpolitikas pētnieku un ekspertu vidū valda šaubas, vai Tramps īstenos visus solījumus, kurus izteicis priekšvēlēšanu laikā. "Iespējams, ka viņš varētu pievilt savus vēlētājus," sprieda Rouzs, velkot paralēles ar viņa biznesa partneriem. "Prezidenti nav visu vareni, toties viņu rokās ir vairāki nozīmīgi instrumenti. Iespējams, ka viņš varētu saskarties ar kādu pretestību, bet to mēs pašlaik vienkārši vēl nezinām," viņš atzina.
Jau iepriekš vēstīts, ka šobrīd NATO spēku skaitliskais sastāvs Baltijas reģionā ievērojami atpaliek no Krievijas.
Saskaņā ar alianses rīcībā esošo informāciju, Kaļiņingradā šobrīd koncentrēti 225 000 krievu karavīru, un Krievija šajā anklāvā pēdējo mēnešu laikā rīkojusi jau vairākus manevrus.
Arvien nestabilākā drošības situācija var kļūt par vienu no pirmajām lielākajām Trampa problēmām pēc stāšanās prezidenta amatā janvārī.
Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps izteicies visai atzinīgi par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un pēc vēlēšanām starp abiem līderiem jau notikusi telefonsaruna, kurā pārrunāta abpusēja sadarbība, kā arī kopīgie apdraudējumi un problēmas, ar kurām jāsaskaras abām valstīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
