Baidīšana ar karu Baltijā: vainīgi mediji vai lielvaru taktika?  (250)

Pirms diviem gadiem – 2014. gada nogalē – Ukrainas-Krievijas karā bija gājuši bojā jau vismaz 4600 cilvēki, simtiem tūkstoši devušies bēgļu gaitās, joprojām risinājās cīņa par Doņeckas lidostu, bet NATO publiskoja pirmos pierādījumus par Krievijas regulārās armijas karavīru klātbūtni Donbasā.

Reaģējot uz Krievijas armijas atkārtotu suverēnas valsts robežu pārkāpšanu nepilnu desmit gadu laikā (2008. gadā tā iebruka Gruzijā) un vairāku NATO dalībvalstu satraukumu par to drošību, 2014. gada nogalē alianses samitā Velsā tika nolemts ievērojami pastiprināt militāro klātbūtni austrumu dalībvalstīs, tostarp Baltijā.

Kopš tā laika Krievija palielinājusi Baltijas tuvumā izvietotās armijas un bruņojuma apjomus, ievērojami pārspējot šeit tikai plānotā NATO kontingenta apmērus. Turklāt kaimiņvalsts aktīvi izmanto maigās varas, propagandas, kā arī dažādus kiberkara elementus un pat Aukstā kara laika "testēšanas metodes", piemēram, militārajām lidmašīnām un kuģiem pietuvojoties robežām vai NATO valstu kuģiem.

Šī rīcība savukārt likusi gan esošām, gan izbijušām amatpersonām, pētījumu centriem un medijiem rūpīgi sekot līdzi Krievijas aktivitātēm, analizēt tās un izteikt prognozes par turpmākajiem scenārijiem, kā arī komentēt patreizējo situāciju.

Piedāvājam pārskatu par pēdējo divu gadu laikā medijos izskanējušajiem kara scenārijiem, paziņojumiem par bruņošanos, kā arī Krievijas un Rietumvalstu militāro attiecību novērtējumu:

2014. gada decembrī

Situācija tuvojas īstam karam. Ja tas sāksies, tad par jums, par Latviju, Lietuvu un Igauniju neviens nemaz neatcerēsies. Kremļa politologs, Krievijas Sabiedriskās palātas biedrs un Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzticības persona Sergejs Markovs

2015. gada janvārī

Krievija var sagrābt Rīgu un Tallinu vienā dienā. Un viņi nespēs tam nekā pretoties, tāpēc Baltijā nepieciešams izvietot ASV kaujas vienības. Ārpolitikas eksperts un bijušais ASV prezidenta padomnieks ASV Senāta Bruņoto spēku komitejā Zbigņevs Bžežinskis

2015. gada februārī

Ir liela iespēja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins iejauksies Baltijā, sarīkojot hibrīdkaru, lai pārbaudītu NATO līguma 5. pantu, kas paredz kopīgu alianses valstu atbildi, ja kādai no dalībvalstīm tiek uzbrukts." Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens

2015. gada martā

Militāra konflikta gadījumā starp NATO un Krieviju, Krievija, visticamāk, nerespektēs Somijas militāro neitralitāti un ienāks tās teritorijā. Naivi domāt, ka mēs varētu palikt ārpus liela Eiropas konflikta. Somijas aizsardzības ministrs Karls Haglunds

2015. gada jūnijā

Zviedrijai iestājoties NATO, Krievijai būs jāķeras pie militāra rakstura atbildes un jāpārorientē mūsu spēki un raķetes. Krievijas vēstnieks Zviedrijā Viktors Tatarincevs

2015. gada oktobrī

Naftas cenai nokrītot līdz 20 dolāriem, Putins varētu pārkāpt NATO robežas Igaunijā un Latvijā. Kremlis vēlas radīt pasaulē haosu. Krievijas opozicionārs Garijs Kasparovs

2015. gada novembrī

Krievijas militārās spējas Kaļiņingradā un Suvalku koridors var apgrūtināt Baltijas valstu aizsardzību. Tās liegtu ikvienas NATO dalībvalsts flotei iekļuvi Baltijas jūrā, radot draudus sabiedrotajiem. ASV sauszemes spēku pavēlnieks Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess

Ja ASV neatteiksies Eiropā izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmu, Krievija izstrādās kodolraķetes, kas pārvarēs jebkādu aizsardzības sistēmu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins

2016. gada februārī

Filmā "World War Three: Inside The War Room" tiek paredzēts Krievijas iebrukuma scenārijs Latvijā, uz kuru NATO reaģē ar spēku. Konflikts noved pie atomkara. Filmā piedalās vairāki eksperti, tostarp bijušais NATO spēku Eiropā virspavēlnieka vietnieks ģenerālis Ričards Širefs. BBC

Krievijai iebrūkot Baltijas valstīs, skaitliskā mazākumā esošie NATO spēki tiktu sakauti trīs dienās. Pēc kara teorētiskās izspēles kopā ar ASV bruņoto spēku virsniekiem un civilajām amatpersonām secina ASV domnīca "RAND Corporation"

2016. gada aprīlī

Visļaunākais Baltijas valstu drošības apdraudējuma scenārijs ir to iespējama nošķiršana un iekarošana ar konvencionāliem militāriem līdzekļiem. Krievija varētu eskalēt situāciju tikai dažās dienās vai nedēļās. Starptautiskais Aizsardzības un drošības centrs Tallinā

Zviedrijai iestājoties NATO, Krievija īstenos visas nepieciešamās militāri tehniskās darbības. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs

2016. gada maijā

NATO, nepalielinot aizsardzības spējas Baltijas valstīs, riskē gada laikā nonākt kodolkarā ar Krieviju. Uzbrukums Baltijas valstīm ir nopietna iespējamība un Rietumiem jārīkojas tūlītēji, lai to novērstu. Bijušais NATO spēku Eiropā virspavēlnieka vietnieks ģenerālis sers Ričards Širefs

2016. gada jūnijā

Krievija ieņemtu Baltijas valstis pirms NATO sabiedrotie tur nokļūtu, lai tās aizstāvētu. Krievijas armija Baltijas valstu galvaspilsētas var ieņemt 36 līdz 60 stundu laikā. ASV sauszemes spēku pavēlnieks Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess

2016. gada novembrī

Tuvāko divu gadu laikā Latvija un Igaunija kļūs par nākamo Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķi. Nenotiks atklāts iebrukums, tomēr krieviski runājošo kopienu un ielikteņus varētu izmantot militāras krīzes radīšanai. Bijušais ASV prezidentu Džordža Buša un Baraka Obamas administrāciju analītiķis Pols Millers

Krievija plāno militāru iebrukumu Baltijas valstīs, lai mestu izaicinājumu jaunievēlētajam Savienoto Valstu prezidentam Donaldam Trampam un NATO. Tā pārdislocējusi tūkstošiem karavīru, kara tehniku un kodolgalviņas nestspējīgas ballistiskās raķetes uz Kaļiņingradu, kas varētu liecināt par plāniem okupēt Baltiju Krimas aneksijai līdzīgā operācijā. Atvaļinātais ASV ģenerālis Džeks Keins

2015. gada februārī

NATO dalībvalstis vienojas veidot 5000 vīru lielo Īpaši ātrās reaģēšanas spēku atbalsta punktus Baltijā un vēl trīs valstīs pēc Krievijas karavīru un bruņojuma aizvien aktīvākas ievešanas Ukrainas austrumos. Reaģēšanas spēkus dubulto līdz 30 000 vīriem. NATO

Lietuva izstrādā jaunas aizsardzības vadlīnijas, paredzot armijas attīstību, palielinot profesionālās armijas izmēru, tās bruņojumu un apmācības. Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks

Norvēģija īsteno bruņoto spēku restrukturizāciju, lai tie spētu ātrāk atbildēt uz pastiprināto Krievijas agresiju – militāro bāžu atjaunošanu tālajos ziemeļos un pieaugošo kara lidmašīnu patrulēšanu gar Norvēģijas gaisa telpu. Norvēģijas aizsardzības ministre Īne Ēriksena-Sēreide

2015. gada aprīlī

Polija ziņo par modernu 50 metru augstu novērošanas torņu izbūvi gar Krievijai piederošās Kaļiņingradas apgabala robežu, reaģējot uz Krievijas lēmumu Kaļiņingradā izvietot īsā rādiusa raķetes "Iskander". PAP

Tiek izskatīta Baltijas flotes kaujas sastāva un struktūras pilnveidošana, lai aizsargātu Krievijas intereses Baltijā. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu

2015. gada maijā

Somija apzina aptuveni miljonu rezervistu, atjaunojot viņu kontaktinformāciju un atgādinot par viņu pienākumiem kara gadījumā. Tā ievērojami pastiprinājusi sadarbību ar NATO, nebūdama tās dalībvalsts. Somijas Aizsardzības ministrija

2015. gada jūnijā

NATO daudznacionālais korpuss Ščecinā, Polijā, palielina karavīru skaitu no 200 līdz 400, kā arī maina profilu, koncentrējoties uz spēku vadību NATO ziemeļaustrumu bloka valstīs. NATO

ASV smagajai bruņu tehnikai parādoties Austrumeiropas un Baltijas valstīs, Krievija nostiprinās karaspēka grupējumu visā perimetrā līdzās Krievijas rietumu robežai. Raķešu brigāde Kaļiņingradā tiks pārapbruņota uz raķešu kompleksiem "Iskander", izmaiņas būs arī Krievijas bruņoto spēku grupējums Baltkrievijā. Krievijas Aizsardzības ministrijas Ģenerālinspektoru pārvaldes koordinators, armijas ģenerālis Jurijs Jakubovs

Atbildot uz ASV plāniem izvietot Baltijā tankus un iznīcinātājus, Krievija palielinās kodolarsenālu ar vismaz 40 jaunām starpkontinentālajām raķetēm, kas būs spējīgas pārvarēt pat tehniski vismodernākās pretraķešu sistēmas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Pēc Krievijas martā izspēlētā uzbrukuma Gotlandei Zviedrija pa aptuveni miljardu eiro palielina aizsardzības budžetu, lielākoties līdzekļus paredzot flotes modernizēšanai. Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists

Somija izskata iespējas militāri stiprināt Ālandu salas, lai nepieļautu tā dēvēto 'zaļo cilvēciņu' uzbrukumu. Somijas aizsardzības ministrs Jusi Nīniste

2015. gada septembrī

ASV Aizsardzības ministrija pirmoreiz kopš PSRS sabrukuma atjauninājusi plānus iespējamam bruņotam konfliktam ar Krieviju. Viena to versija paredz, ko ASV var darīt NATO ietvaros, bet otra – ārpus NATO ietvariem. Abas pieļauj Krievijas iebrukuma scenāriju Baltijas valstīs, kas tiek uzskatītas par visticamāko fronti jaunai Krievijas agresijai. "Foreign Policy"

Atbildot ASV atombumu izvietošanai Vācijas gaisa bāzē Buhelā, Krievija plāno Kaļiņingradā pastāvīgi izvietot vidēja darbības rādiusa taktiskos raķešu kompleksus "Iskander-M". "Interfax"

2015. gada oktobrī

Lielbritānija pievienojas ASV un Vācijai pastāvīgu NATO spēku izvietošanai Baltijā, apliecinot uzticību Austrumeiropas demokrātisko valstu suverenitātes atbalstam. Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Maikls Felons

2015. gada novembrī

Krievija gar visu tās robežu ar NATO no Vidusjūras līdz Tālajiem Ziemeļiem izvieto modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs

2016. gada janvārī

Gada laikā Krievijas bruņotie spēki valsts rietumos izveidos trīs jaunas divīzijas, kā arī iekārtos to pastāvīgās dislokācijas vietas – poligonus, tehnikas glabāšanas un personālsastāva dzīvošanas vietas. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu

Krievija pabeidz pirmo posmu militāru kompleksu izbūvē Arktikā – Franča Jozefa Zemes, Novaja Zemļas, Severnaja Zemļas un Jaunsibīrijas salu arhipelāgos. Tiem jāpalīdz nodrošināt valsts interešu aizstāvību arktiskajā zonā. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu

2016. gada februārī

NATO dalībvalstis vienojas pastiprināt militāro klātbūtni alianses austrumu flangā, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs

2016. gada martā

Krievija Arktikas reģionam izstrādā zeme-gaiss tipa pretraķešu aizsardzības sistēmu lidmašīnu un spārnoto raķešu notriekšanai. TASS

2016. gada maijā

Rumānijā atklāj ASV sauszemes pretraķešu aizsardzības staciju, kas būs daļa no lielāka Eiropas pretraķešu aizsardzības vairoga. Līdzīgu uzsākts būvēt Polijā. NATO

Ņemot vērā ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas elementu izvietošana Rumānijā, vairākas Rumānijas daļas nonāks ieroču tēmējumā, garantējot Krievijas drošību. Krievijas prezidents Vladimirs Putins

2016. gada jūnijā

Krievija, reaģējot uz NATO pieaugušo aktivitāti Austrumeiropā, papildu trīs jaunu divīziju formēšanai uz Krievijas rietumu robežu pārdislocē arī divas motorizētās strēlnieku brigādes. "Interfax"

Krievija plāno izveidot kopīgu pretgaisa aizsardzības sistēmu ar visām Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) dalībvalstīm – Armēniju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Kirgizstānu un Tadžikistānu. KDLO ģenerālsekretārs Nikolajs Bordjuža

2016. gada jūlijā

Krievija Baltijas un Melnajā jūrā 2017. gadā izvietos divas jaunas radiolokācijas stacijas – aizhorizonta modificētos radarus "Podsolnuh". "Interfax"

Krievija Polijā var iebrukt "vienas nakts laikā", tāpēc ASV ir jādara vairāk NATO aizsardzības stiprināšanai šajā reģionā, tostarp nosūtot vairāk raķešu Maskavas atturēšanai. Pētījumu centrs "Atlantic Council"

2016. gada oktobrī

Krievijas uz Kaļiņingradas reģionu pārvieto kodolgalviņām piemērotās "Iskander-M" raķetes. Krievijas Aizsardzības ministrija

ASV Norvēģijā dislocēs 330 jūras kājniekus, kuri piedalīsies apmācībās un manevros. Viņi papildinās tur jau gadiem izvietoto ASV militāro aprīkojumu. Norvēģijas aizsardzības ministre Īne Ēriksena Sēreide

Publicēti pirmie attēli ar Krievijas topošo starpkontinentālo ballistisko raķeti RS-28 "Sarmat" ("Satan II"). Tā būs pasaulē lielākā ballistiskā raķete, un dažu sekunžu laikā spēs iznīcināt tik lielas teritorijas kā Francija vai ASV Teksasas štats. "Sputnik"

2016. gada novembrī

Krievija Kaļiņingradas apgabalā izvieto mobilā krasta raķešu kompleksa "Bastion" divizionu ar virsskaņas pretkuģu raķetēm "Oniks", kas spēj bloķēt iekļūšanu Baltijas jūrā caur Dāņu šaurumiem un nosedz mērķus Polijas teritorijā. "Interfax"

Zviedrija atjaunojusi Aukstā kara laika pretkuģu aizsardzības sistēmu, kas aizsargās tās salas, ostas un jūras ceļus, kā arī ļaus kontrolēt plašu teritoriju Baltijas jūrā. Zviedrijas Aizsardzības ministrija

Krievija 2017. gadā uz Baltkrieviju grasās pārsviest vairākas divīzijas, liecina Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālie dokumenti par plānoto militārās kravas pārvešanu uz kaimiņvalsti. Ministrija nebijušos kravas apjomus skaidro ar plānotajām mācībām "Zapad 2017", bet Baltkrievijas opozīcija satraucas, ka tiek gatavots kas vairāk, piemēram, militāras kontroles pārņemšana valstī vai iebrukums Baltkrievijas kaimiņvalstīs. "Defence24.pl"

2014. gada novembrī

Krievija ar spēku ir mainījusi nacionālās robežas, un turpina tās mainīt. Esam ieinteresēti sadarbībā, konstruktīvās attiecībās ar Krieviju. Taču tas jāgrib arī Krievijai. Krievija var nostāties uz sadarbības ceļa, cienot citas valstis un starptautiskās tiesības. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs

2014. gada decembrī

Neizmatojot kodolspēkus, jāveido savaldīšanas sistēma – ārpolitisku, militāru un militāri tehnisku pasākumu komplekss, kas vērsts uz agresijas novēršanu pret Krieviju. Viens no ārējiem militārajiem draudiem ir NATO nostiprināšanās, tālāka alianses paplašināšanās un tas, ka tai piešķirtas globālas funkcijas, kuras tiek īstenotas, pārkāpjot starptautisko tiesību normas. Krievijas Drošības padomes apstiprināta valsts militārā doktrīna

2015. gada jūnijā

Rietumvalstīm steidzami jāpalielina sava konvencionālā bruņojuma efektivitāte, lai varētu stāties pretī Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvajai politikai. Lielbritānijas Karaliskā starptautisko attiecību institūta eksperti, tostarp divi bijušie vēstnieki Maskavā – Roderiks Lains un Endrū Vuds.

Krievijas iznīcinātāju piloti Ziemeļeiropā uzvedas arvien agresīvāk, lidojot bīstami tuvu Zviedrijas gaisa spēku lidmašīnām un reizēm pat izšauj mānekļus. Zviedrijas armijas virspavēlnieks Sverkers Jēransons

2015. gada jūlijā

Krievija separātistus Ukrainas austrumos turpina apgādāt ar mūsdienīgiem ieročiem, pretgaisa aizsardzības līdzekļiem, sūta uz turieni militārpersonas – tā ir agresija. Mēs aizstāvam savus sabiedrotos. Krievija ir gatava izmantot spēku pret Ukrainu, Gruziju un Moldovu. Krievija arvien biežāk piemin kodolieročus kā savas aizsardzības stratēģijas daļu. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs

2015. gada augustā

Krievija ir galvenais drauds drošībai. Krievija ir iekarojusi Krimu un Donbasu, tā ir nodemonstrējusi savu gatavību izmantot militāru spēku, lai pārvietotu Eiropas robežas. NATO apvienoto spēku komandieris Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs

2015. gada decembrī

Eiropas un ASV pozīcija Ukrainas jautājumā nav saistīta ar šīs valsts interešu aizsardzību, bet gan centieniem traucēt PSRS atjaunošanu, ko Krievija nemaz nevēlas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas un NATO attiecības noslīdējušas uz jauna Aukstā kara laikiem. Gandrīz katru dienu mūs pasludina par visbriesmīgāko draudu. Nepieciešams intensīvs dialogs par eiroatlantiskās drošības arhitektūru nākotnē, bet ir paralizēti mehānismi, kas ļāva noņemt abpusējas raizes. Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs

Krievijas iebrukums Ukrainā un Krimas aneksija Eiropai atkal atnesusi karu. Tādēļ NATO dara visu iespējamo, lai aizsargātu sabiedroto valstis un to cilvēkus no potenciālajiem agresoriem. Militārā sacensība starp NATO un Krieviju pastāv, bet tieši Krievija to uzsāka. Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Hanss Lotārs Domroze

2016. gada maijā

ASV vadītā NATO pretgaisa aizsardzības sistēmas programma ir daļa no ASV stratēģiskā kodolbruņojuma potenciāla, kas rada draudu pasaules drošībai. Krievija nemetīsies bruņojuma cīņā, bet veiks grozījumus armijas modernizācijas plānos, lai saglabātu stratēģisko līdzsvaru. Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšanās Baltijas-Ziemeļvalstu reģionā rada bažas ASV un Eiropas valstīm. ASV prezidents Baraks Obama

NATO nevēlas Aukstā kara atgriešanos attiecībās ar Krieviju, nevēlas jaunu bruņošanās sacensību. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs

2016. gada jūnijā

NATO nespēs ieraut Maskavu dārgā un bezjēdzīgā bruņošanās sacensībā, uz kādu NATO Krieviju spiež. Krievijas prezidents Vladimirs Putins

2016. gada septembrī

Krievija nav drauds Baltijas valstīm. Tā ir ārprātīga doma. Krievija ar 146 miljoniem iedzīvotāju negrasās cīnīties pret NATO 600 miljoniem, arī ar kodolieročiem ne. Krievijas prezidents Vladimirs Putins

2016. gada oktobrī

Pieaug ASV naidīgums pret Krieviju. NATO militārās infrastruktūras virzīšana tuvāk Krievijas robežām un rietumvalstu sankcijas ir agresīvi soļi, kas skar Krievijas nacionālās intereses un apdraud drošību. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs

2016. gada novembrī

Krievijai un tās sabiedrotajai Baltkrievijai jāpalielina militārās spējas pie rietumu robežām, atbildot uz NATO uzbrūkošā potenciāla pieaugumu. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu

Krievija centīsies saglabāt varas līdzsvaru pasaulē un strādās, lai neitralizētu pretgaisa aizsardzības sistēmu un globāla konflikta draudus. Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Lūgts komentēt regulāros paziņojumus par bruņošanos, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Māris Andžāns atgādina, ka līdz ar Aukstā kara beigām Rietumi cerēja uz ilgstoša miera nostiprināšanos un saspīlējuma mazināšanos Eiropā, kā ietvaros Krievija kļūtu par demokrātisku un ciešu sadarbības partneri.

Tomēr šis scenārijs nepiepildījās, un, kamēr Rietumi vēl aizvien ticēja Krievijas "normalizācijai", vienlaikus samazinot aizsardzības tēriņus un spējas, tā īstenoja pavisam pretēju taktiku – uzsāka PSRS politiskās un militārās varas atjaunošanu, tostarp bruņoto spēku modernizāciju. "Krimas pussalas okupācija, konflikts Austrumukrainā un iesaistīšanās Sīrijas pilsoņu karā parādīja ne tikai militārās modernizācijas rezultātu, bet arī politisko vēlmi un spēju pielietot spēku neatkarīgi no citu valstu viedokļiem," norāda Andžāns.

Šie apstākļi rietumvalstīm likuši pārskatīt savas cerības uz Krieviju kā demokrātisku un ciešu partneri, un tā vietā novērtēt tās vēlmi atjaunot PSRS politisko un militāro varu ar attiecīgu reakciju, tostarp sargājot Baltiju. "NATO spēju stiprināšana Baltijā ir atbilde uz līdzšinējo Krievijas spēka pielietošanu un mēģinājums to atturēt no tālākas rīcības," skaidro ārpolitikas eksperts.

"Pašreizējie un plānotie NATO spēki reģionā ir ļoti nelieli salīdzinājumā ar Krievijas spējām, un to galvenais mērķis ir dot politisku signālu par gatavību aizstāvēt Baltijas valstis," uzsver Andžāns. Viņš paredz, ka bruņošanās vēl kādu laiku notiks – Krievija to darīs, lai apturētu NATO no plašākas spēku izvietošanas reģionā, cenšoties demonstrēt, ka Baltijas valstis ir faktiski neaizstāvamas un NATO spēku palielināšana reģionā nevis palielina, bet gan samazina drošību.

"Savukārt, ja NATO Varšavas samita lēmumi tiks īstenoti un arī ASV saglabās un stiprinās savu militāro klātbūtni Baltijā, Krievija, visticamāk, pārtrauks demonstratīvo spēku palielināšanu rietumu virzienā, un tiks sasniegts pagaidu līdzsvars." Ārpolitikas eksperts norāda, ka tas nozīmētu Krievijas respektu pret NATO un ASV gatavību reaģēt, kā arī NATO un ASV respektu pret Krievijas interesēm postpadomju telpā ārpus Baltijas un citviet pasaulē.

Viņaprāt, konflikta iespējamība augstāka būs tieši tajā gadījumā, ja NATO un jo īpaši tās dominējošais dalībnieks ASV mazinās klātbūtni reģionā, jo tas ļaus Krievijai to uztvert kā vājuma izpausmi.

Arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors, ārlietu eksperts Ojārs Skudra uzsver, ka pārmaiņas politiķu un militārpersonu retorikā ienesa 2014. gadā notikusī Krimas aneksija.

Viņaprāt, tā apliecināja, ka Krievija turpmāk būs gatava anektēt arvien jaunas kaimiņvalstu teritorijas, lietojot visus tās rīcība esošos līdzekļus, ieskaitot militāros, taču atturoties no kodolieroču pielietošanas. Savukārt šādas politikas īstenošanā pret attiecīgajām valstīm palīdz tādi "kanāli" kā Piedņestra, Dienvidosetija, Abhāzija un tagad arī Austrumukraina.

"Stratēģiskā ideja, ko apstiprina arī Krievijas ārpolitikas koncepcija, ir atgriešanās pie tās ietekmes zonas Jaltas vienošanās robežās gan postpadomju telpā, gan iekļaujot tajā PSRS vasaļvalstis," skaidro Skudra. Ideoloģiski Krievija to pamato ar lielvalsts ģeopolitisko lomu pasaulē un "konservatīvās modernizācijas saukli" jeb liberālās demokrātijas un kosmopolītisko vērtību noliegumu, norāda eksperts. Pēdējos gados gan NATO, gan ES cenšas pārorientēties uz šo jauno globālo situāciju, kurā ir trīs izteikti revizionistiskas un agresīvas valstis – Irāna, Ķīna un Krievija.

Skudra skaidro, ka šobrīd par nosacītā miera stāvokļa galveno apdraudējumu Baltijas valstīs tiek uzskatīta Krievijas propaganda, dezinformācija un psiholoģiskā kara operācijas. "Ar to palīdzību, kā arī izmantojot jau pastāvošo korupciju, kontrabandu un speciāli veidotas NVO tiek cerēts ietekmēt krievvalodīgos iedzīvotājus, it īpaši Igaunijā un Latvijā."

Viņš arī norāda uz kiberdrošības eksperta Pola Rozencvaiga nesen publicēto eseju organizācijas "Heritage Foundation" pētījuma ietvaros, kurā tiek skaidrots, ka kiberuzbrukums var tikt vērsts pret fiziskiem mērķiem, nodarot lielāku kaitējumu nekā to spētu konvenciāls uzbrukums, kā arī kā spiegošanas līdzeklis vai abējādi. Tādējādi var īstenot karadarbību bez kara, kādu mēs to esam pazinuši līdz šim.

Savukārt citā ārpolitikas eksperta minētā pētījumā – Frenka Hofmana "Ieskats 21. gadsimta konfliktā: vai lielās ilūzijas beigas?" – norādīts, ka pareģojumi par relatīva miera iestāšanos izrādījušies aplami. Sagaidāms pat tieši pretējais, valstu iekšējo konfliktu, kā arī starpvalstu konfliktu iespējamībai pētnieki paredz pieaugumu. Turklāt daudzas valstis meklēs iespējas, kā izaicināt pasaules galveno politisko un militāro lielvaru ASV arī bez konvencionālā kara metodēm, pētījumā norāda Hofmans.

Savukārt tas ļauj secināt, ka, lai gan konvencionāla kara iespējamība Baltijas valstīs ir maz ticama, tās kā Rietumu pasaules daļa un ASV sabiedrotās, kuras turklāt ir bijušās PSRS daļas, turpmākajos gados var sagaidīt nekonvencionālus uzbrukumus.