Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un Krimas okupācijas 2014. gada pirmajā pusē, aizvien biežāk izskan apgalvojumi, ka Baltija ir nākamā. Šos apgalvojumus vēl vairāk pastiprina aktīvā bruņošanās un aizvien regulārākas un vērienīgākas militārās mācības abās pusēs. Lai palīdzētu izprast, vai tā ir tukša ieroču žvadzināšana, vai reāls apdraudējums, portāls "Delfi" piedāvā pārskatu par skaļākajiem paziņojumiem pēdējo divu gadu laikā.
Pirms diviem gadiem – 2014. gada nogalē – Ukrainas-Krievijas karā bija gājuši bojā jau vismaz 4600 cilvēki, simtiem tūkstoši devušies bēgļu gaitās, joprojām risinājās cīņa par Doņeckas lidostu, bet NATO publiskoja pirmos pierādījumus par Krievijas regulārās armijas karavīru klātbūtni Donbasā.
Reaģējot uz Krievijas armijas atkārtotu suverēnas valsts robežu pārkāpšanu nepilnu desmit gadu laikā (2008. gadā tā iebruka Gruzijā) un vairāku NATO dalībvalstu satraukumu par to drošību, 2014. gada nogalē alianses samitā Velsā tika nolemts ievērojami pastiprināt militāro klātbūtni austrumu dalībvalstīs, tostarp Baltijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
