Tiesa Vildersu atzīst par vainīgu rasu naida kurināšanā; sodu nepiemēro  (26)

Vildersam sodu nepiemēros. Sēdē tiesnesis skaidroja, ka apsūdzība pati par sevi ir gana smags soda mērs demokrātiski ievēlētam politiķim.

Vilderss tiesas procesu iepriekš nodēvēja par politiski motivētu šarādi, kas apdraud runas brīvību. Pēc tiesas verdikta viņš tvītoja, ka trīs PVV ienīstoši tiesneši ir atzinuši marokāņus par rasi, apsūdzot viņu un pusi Nīderlandes iedzīvotāju.

Tiesas procesa laikā Vildersa PVV partija ir kļuvusi arvien populārāka Nīderlandes vēlētāju vidū. Trīs mēnešus pirms vēlēšanām Brīvības partija aptaujās nedaudz apsteidz pārējās partijas.

Vilderss tiesas sēdē nepiedalījās. Īsi pirms tiesneša verdikta viņš tvītoja, ka neatkarīgi no tiesneša lēmuma viņš turpinās runāt patiesību par marokāņu problēmu, un, ka neviens tiesnesis, politiķis vai terorists viņu neapturēs.

Lieta pret Vildersu ir saistīta ar viņa 2014. gada 19. martā PVV kampaņas mītiņā dotu solījumu nodrošināt, lai Nīderlandē būtu mazāk marokāņu.

Vilderss mītiņā pēc pašvaldību vēlēšanām pajautāja saviem atbalstītājiem, vai viņi grib "vairāk vai mazāk marokāņu savā pilsētā un Nīderlandē". Kad pūlis sauca "Mazāk! Mazāk! Mazāk!", Vilderss smaidot atbildēja ar solījumu "Mēs par to parūpēsimies".

Vilderss ir viens no visilgāk Nīderlandes parlamentā nostrādājušajiem deputātiem. Viņa vadītajai partijai ir 15 no 150 parlamenta apakšpalātas deputātu mandātiem. 2014. gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās Nīderlandē PVV ieguva četrus no 26 Nīderlandes eirodeputātu mandātiem.

Vilderss agrāk bija salīdzinājis Korānu ar Ādolfa Hitlera grāmatu "Mana cīņa" ("Mein Kampf") un nosaucis islāmu par fašistisku reliģiju. Tiesa 2011. gadā attaisnoja Vildersu apsūdzībās par naida runu, nolemjot, ka viņš izteicies pret reliģiju, ko pieļauj Nīderlandes runas brīvības likumi, nevis pret konkrētu etnisku grupu.