Kolumbijas prezidents Hosē Manuels Santoss sestdien Oslo saņēmis Nobela Miera prēmiju, paziņojot, ka viņa valsts un tauta "neiespējamo padara par iespējamo", noslēdzot miera līgumu vairāk nekā 50 gadus ilgušā pilsoņkara izbeigšanai.
"Karš, kurš atnesis tika daudz ciešanu un izmisuma kopienām visā mūsu brīnišķīgajā zemē, beidzot ir galā," prēmijas pasniegšanas ceremonijā Oslo pavēstīja Santoss.
Viņš pavēstīja, ka pieņem balvu Kolumbijas tautas un, vissvarīgākais, upuru vārdā.
Santoss arī norādīja, ka miera līgums starp valdību un kreiso nemiernieku kustību FARC ir paraugs kara plosītajām valstīm, tādām kā Sīrija, Jemena un Dienvidsudāna.
Savukārt Norvēģijas Nobela komiteja paziņoja, ka ar prēmiju tiek atzīti Santosa "apņēmīgie un drosmīgie centieni" izbeigt pilsoņkaru.
Balva ir arī "veltījums Kolumbijas tautai, kura, neskatoties uz lielām grūtībām un netaisnību, nekad neatteicās no cerības uz taisnīgu mieru," pavēstīja komiteja.
Santoss bija "vadošais spēks visā šajā miera procesā", piebilda komiteja.
Kolumbijas Kongress 30. novembrī apstiprināja valdības un kreiso nemiernieku starpā noslēgtā miera līguma jauno variantu.
2. oktobrī notikušajā referendumā vēlētāji negaidīti noraidīja pirmo šī līguma versiju. Līguma kritiķi uzskatīja, ka tas ir pārāk labvēlīgs partizāniem, kas jau pusgadsimtu cīnījušies pret Kolumbijas valdību.
Sākotnējā līguma kritiķi iesniedza aptuveni 500 labojumus attiecībā uz 57 jautājumiem, kas tad tika nodoti FARC.
Kolumbijas valdība un FARC apliecināja, ka labojumi 56 jautājumos tika atbalstīti.
Vienīgais izņēmums bija attiecībā uz ierosinājumu aizliegt nemierniekiem iesaistīties politikā vai ieņemt vēlētus amatus pēc līguma iemiesošanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
