Lai gan Baltijas valstīs līdzās emigrācijai izsenis pastāvējusi arī konstanta imigrācijas plūsma, tieši Eiropas Savienības migrantu pārvietošanas programma izsaukusi visasāko sabiedrības reakciju. Pēdējo gadu laikā uzmanību līdz ar tā dēvētajām uzturēšanās atļaujām investoriem piesaistījuši arī iebraucēji no Ķīnas un Krievijas, tomēr tūkstošiem imigrantu no Austrumu partnerības valstīm Baltijā palikuši nepamanīti.
Visskaļākie protesti pret patvēruma meklētājiem no konfliktu zonām notika pērnā gada vasarā un šā gada sākumā, kad uz Baltiju no Grieķijas un Itālijas tika pārvietoti pirmie migranti. Latvijā lielāko protestu, kurā piedalījās ap 1000 cilvēku, ar dažādu nacionālu organizāciju atbalstu pie Ministru kabineta rīkoja militārās tuvcīņas biedrība "Tēvijas sargi", bet skaitliski ievērojami mazāki protesti notika arī vēlāk, tostarp Muceniekos, kur ciema iedzīvotāji izteica neapmierinātību par gaidāmajiem kaimiņiem.
Līdz šim ES migrantu pārvietošanas ietvaros Igaunija uzņēmusi vien 68 patvēruma meklētājus, Latvija 154, bet Lietuva – 185. Kopumā Igaunija piekritusi uzņemt 550, Latvija – 531, bet Lietuva – 1105 migrantus, kuru atbilstību bēgļu statusam un attiecīgi iespēju palikt valstī izskata tikai pēc ierašanās.
Tikmēr "Eurostat" statistika rāda, ka pēdējo piecu gadu laikā ievērojami lielāks migrantu skaits ieradies no Baltkrievijas, Ukrainas, Moldovas, Gruzijas, Azerbaidžānas un Armēnijas. To apliecina uzturēšanās atļauju uz gadu vai ilgāku periodu jeb ilgtermiņa uzturēšanās atļauju saņēmušo skaits no tām.
Grafikā, uzklikšķinot uz atsevišķu valstu nosaukumiem, iespējams tos atslēgt un ieslēgt.
Par spīti ievērojami lielākam iebraucēju skaitam no Austrumeiropas valstīm, par šo imigrantu praktiskajām problēmām, uzsākot dzīvi jaunā valstī, vai integrāciju sabiedrībā nav izskanējušas bažas.
Situāciju var skaidrot ar to, ka visas sešas minētās valstis ir bijušās PSRS daļas un tādējādi dala ar Baltiju kopēju vēstures lapaspusi. Tāpat mūsdienās tās Austrumu partnerības sadarbības programmas ietvaros ar dažādām sekmēm un motivāciju sadarbojas ar ES, norādot uz vēlmi veidot saiknes arī turpmāk. Noprotams, ka tuvākas attiecības valstu starpā mazina neuzticību arī iedzīvotāju starpā.
Rezultātā plašāka sabiedrība nav pievērsusi uzmanību šo imigrantu iebraukšanai, viņu pārstāvēto kultūru un valodu atšķirībām, lai gan, piemēram, pie Ministru kabineta notikušajā protestā pret ES migrantu pārvietošanas programmu lielais vairums plakātos rakstīto lozungu bija par latviskuma un latviešu valodas saglabāšanu un pret imigrāciju un bēgļiem kopumā.
Tādējādi tie paši argumenti, kuri netiek piemēroti daudz lielākai imigrantu plūsmai, tiek piemēroti mazākai.
Grafikā, uzklikšķinot uz atsevišķu Austrumu partnerības valstu kontūrām, iespējams uzzināt ilgtermiņa uzturēšanās atļauju saņēmējus pa gadiem.
Šāda pretruna savukārt norāda, ka aktīvisti un protestos iesaistītās politiskās grupas izmanto bailes no nezināmā, lai audzētu atbalstu sev un vieglāk īstenotu savus mērķus.
To apliecina arī pārvietošanas programmas pretinieku īpaši izceltais uzsvars uz atšķirīgo, kas robežojas ar atklātu rasismu un reliģisko diskrimināciju. Piemēram, apgalvojot, ka, uzņemot migrantus, tiek īstenots "balto tautu genocīds", "etnokulturālā pašnāvība" un "Latvijā islāmam nav vietas".
Tikmēr plašākas sabiedrības nemanīti, un politisko aktīvistu neinteresējoši Latvijā, Lietuvā un Igaunijā uz dzīvi ik gadu apmetas tūkstošiem cilvēku no Austrumu partnerības valstīm.
Grafikā, uzklikšķinot uz atsevišķu Baltijas valstu kontūrām, iespējams redzēt skaitlisko salīdzinājumu starp 2016. gadā ES migrantu pārvietošanas programmas ietvaros atbraukušajiem un vidējo ilgtermiņa uzturēšanās atļauju saņēmēju skaitu gadā no Austrumu partnerības valstīm (iepriekšējo sešu gadu laikā).
Pēdējos gados viņu vidū dominē ukraiņi. Lai gan Ukraina ir atzīta par drošu valsti, ticamākais iebraucēju skaita pieauguma iemesls ir Krievijas-Ukrainas karš. Pašā Ukrainā no valsts austrumiem un Krievijas okupētās Krimas pussalas iekšēji pārvietoti aptuveni 1,8 miljoni bēgļu.
Skaitļos līdzīgs iebraucēju skaits Baltijā ierodas no nedaudz tuvākās Baltkrievijas, bet no citām valstīm imigrantu atbilstoši šo valstu iedzīvotāju skaitam ir daudzkārt mazāk.
Kopš 2011. gada no Baltkrievijas, Ukrainas, Moldovas, Gruzijas, Azerbaidžānas un Armēnijas kopā Latvijā vidēji ik gadu ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas ieguvuši 208 cilvēki, Lietuvā – 1418, bet Igaunijā – 815 cilvēki, liecina "Eurostat" dati.
Attiecīgi iepriekšējos sešos gados no šīm valstīm Baltijā ieradās vidēji 2440 cilvēki gadā. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvija, Lietuva un Igaunija uzņēmusi ES migrantu pārdales programmas ietvaros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
