Lai gan Baltijas valstīs līdzās emigrācijai izsenis pastāvējusi arī konstanta imigrācijas plūsma, tieši Eiropas Savienības migrantu pārvietošanas programma izsaukusi visasāko sabiedrības reakciju. Pēdējo gadu laikā uzmanību līdz ar tā dēvētajām uzturēšanās atļaujām investoriem piesaistījuši arī iebraucēji no Ķīnas un Krievijas, tomēr tūkstošiem imigrantu no Austrumu partnerības valstīm Baltijā palikuši nepamanīti.
Visskaļākie protesti pret patvēruma meklētājiem no konfliktu zonām notika pērnā gada vasarā un šā gada sākumā, kad uz Baltiju no Grieķijas un Itālijas tika pārvietoti pirmie migranti. Latvijā lielāko protestu, kurā piedalījās ap 1000 cilvēku, ar dažādu nacionālu organizāciju atbalstu pie Ministru kabineta rīkoja militārās tuvcīņas biedrība "Tēvijas sargi", bet skaitliski ievērojami mazāki protesti notika arī vēlāk, tostarp Muceniekos, kur ciema iedzīvotāji izteica neapmierinātību par gaidāmajiem kaimiņiem.
Līdz šim ES migrantu pārvietošanas ietvaros Igaunija uzņēmusi vien 68 patvēruma meklētājus, Latvija 154, bet Lietuva – 185. Kopumā Igaunija piekritusi uzņemt 550, Latvija – 531, bet Lietuva – 1105 migrantus, kuru atbilstību bēgļu statusam un attiecīgi iespēju palikt valstī izskata tikai pēc ierašanās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
