Kopā tiesas priekšā Belgradā par kara noziegumiem stāsies astoņi apsūdzētie. Viņiem izvirzītas apsūdzības par rīkojumu došanu vai pildīšanu, piedaloties Srebrenicas slaktiņā. Notiesājoša sprieduma gadījumā viņiem var tikt piespriesti pat 20 gadi cietumā.
Visi astoņi apsūdzētie bija īpašas Bosnijas serbu policijas specvienības "Jahorina" dalībnieki, kuri 1995. gada jūlijā piedalījās Bosnijas musulmaņu nogalināšanā Kravicas ciemā netālu no Srebrenicas. Viens no apsūdzētajiem ir vienības vadītājs Nedeļko Milidragovičs vai "Nedjo Miesnieks", kurš tiek apsūdzēts par slaktiņa rīkojuma došanu un vārdiem "neviens nedrīkst tikt ārā dzīvs", teikts apsūdzībā.
Šis ir pirmais gadījums, kad Serbija tiesā Srebrenicas slaktiņa dalībniekus.
"Šī ir ļoti nozīmīga lieta, jo Serbijai jāskatās acīs savai pagātnei," aģentūrai AFP sacīja bijušais kara noziegumu prokurors Vladimirs Vukčevičs. "Bez tā nebūs ne katarses, ne samierināšanās reģionā," viņš piebilda.
Srebrenicas slaktiņu par genocīdu ir atzinušas divas starptautiskas tiesas, lai arī Serbija noraida šādu definīciju.
ANO Starptautiskā kriminālnoziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) virsprokurors Seržs Bramercs ir paudis bažas, ka Serbija nav iecēlusi jaunu kara noziegumu prokuroru pēc tam, kad Vukčevičs pērnā gada decembrī šo amatu atstāja.
ANO Drošības padomē Bramercs pagājušajā nedēļā arī arī kritizēja Serbiju par to, ka tā turpina "ignorēt un pārkāpt tās tiesiskās saistības sadarboties ar tribunālu", atsakoties izdot trīs savus pilsoņus tiesas procesā par liecinieku iebiedēšanu.
1995. gadā serbu spēki pārņēma musulmaņu Srebrenicas anklāvu, kuru apsargāja viegli bruņotas nīderlandiešu vienības, kas neizrādīja nekādu pretestību. Vēlāk Srebrenicā tika noslepkavoti aptuveni 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu.
Šis slaktiņš tiek uzskatīts par smagāko kara noziegumu, kas Eiropā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
