7 konflikti, kuri apdraudēs pasauli 2017. gadā  (80)

Organizācija tradicionāli vērš uzmanību uz lielākajiem izaicinājumiem, kuri nākamajā gadā sagaida par pasaules policistu dēvēto lielāko militāro un ekonomisko spēku – ASV. Attiecīgi eksperti izvērtē dažādu potenciālo konfliktu iespējamību un to ietekmi uz ASV nacionālajām interesēm.

Ņemot vērā, ka ASV nacionālās intereses daudzējādā ziņā sakrīt ar Eiropas, tostarp Latvijas interesēm, kā arī ietekmē globālo politiku, šis pētījums ļauj laikus novērtēt visticamākās nestabilitātes zonas starptautiskajā sistēmā un censties sagatavoties tām.

Salīdzinot ar pērnā gada pētījumu, četru konfliktsituāciju iespējamība un ietekme ir pārskatīta un atzīta par mazāk ticamu. Tā par mazticamu atzīta migrantu krīzes radīta plaša politiskā nestabilitāte Eiropas Savienībā, Irākas sadalīšanās reliģisko konfliktu un "Daesh" dēļ, Izraēlas un Palestīnas konflikta eskalācija, kā arī Lībijas politiskā sadalīšanās.

Ticamākie konflikti 2017. gadā pēc pētījuma autoru ieskatiem:

Vardarbības un nestabilitātes pieaugums Afganistānā, kuru rada "Taliban" nostiprināšanās un iespējamais valdības sabrukums.

Konflikta sekas: viduvējas
Konflikta iespējamība: augsta

Afganistānā kopš 70. gadu beigām bijuši tikai īsi miera periodi. Pēc PSRS spēku iebrukuma valstī un tās atstāšanas gandrīz desmit gadus vēlāk cits pēc cita izcēlās vairāki pilsoņkari, līdz 90. gadu beigās varu pārņēma teroristu grupējums "Taliban".

Savukārt 2001. gadā pēc 11. septembra teroraktiem valstī militāru operāciju izvērsa ASV vadītie starptautiskie spēki. Kopš pērnā gada sākuma valsts pārvalde ir pilnībā nodota vietējās demokrātiskās pārvaldes rokās, taču Afganistānā joprojām palicis starptautiskais kontingents afgāņu armijas un tiesībsargu apmācīšanai, kā arī drošības pastiprināšanai.

Pēdējo dažu gadu laikā "Taliban" īstenojuši vairākus plaša mēroga uzbrukumus, kā arī atkārtoti nostiprinājušies atsevišķos valsts reģionos. Tāpat Afganistānā darbojas teroristu grupējumi "Al Qaeda" un "Daesh".

Vardarbības pieaugums starp Turciju un dažādiem kurdu grupējumiem Turcijā un tās kaimiņvalstīs.

Konflikta sekas: viduvējas
Konflikta iespējamība: augsta

Sīrijas pilsoņkarš ļāva līdz šim apspiestajai kurdu minoritātei iegūt varu viņu pārsvarā apdzīvotajā valsts ziemeļu reģionā, kurā kurdi šogad pašpasludinājuši Rožavas autonomiju. Karš par savu zemi piesaistīja karotājus arī no Turcijas, kā arī citām valstīm.

Militārie panākumi devuši iespēju aktivizēties arī kurdiem Turcijā, kur lielā daļā dienvidaustrumu reģionu viņi veido vairākumu. Cita starpā pieauguši arī uzbrukumi Turcijas tiesībsargiem un armijai.

Aizbildināšanās ar teroraktiem, kā arī vasarā piedzīvotais valsts apvērsuma mēģinājums leģitimizējis Turcijas valdības vēršanos pret kurdu minoritāti, apcietinot ietekmīgākās kurdu partijas biedrus un citus aktīvistus. Savukārt kurdu apdzīvotajās Sīrijas pierobežas pilsētās pēdējā gada laikā izvērsušās bruņotas sadursmes starp armiju un kurdu kaujiniekiem. Vairākās pilsētās pat nojaukti lieli kurdu apdzīvoti rajoni, to pamatojot ar cīņu pret terorismu.

Turklāt Turcijas spēki šogad iegāja Sīrijā. Tas galvenokārt tika darīts, lai nepieļautu vienotas kurdu pārvaldītas teritorijas izveidošanos tās pierobežā, apvienojoties abiem tagadējiem kurdu pārvaldītajiem apgabaliem Sīrijā. Starp kurdu spēkiem un Turcijas armiju, kā arī tās atbalstītajiem kaujiniekiem bruņotas sadursmes notiek regulāri.

Sīrijas pilsoņkara intensifikācija, pieaugot karojošo pušu atbalstošā ārējā atbalsta apjomam, kā arī jaunu spēku militārajai iesaistei.

Konflikta sekas: viduvējas
Konflikta iespējamība: augsta

Pērn tieši karadarbības eskalācija Sīrijā tika atzīta par lielāko izaicinājumu ASV nacionālajām interesēm, turklāt šāda scenārija sekas bija novērtētas kā smagas. Gadu vēlāk, kad ASV atbalstītajiem spēkiem izdevies ievērojami samazināt "Daesh" ietekmi Irākā un Sīrijā, taču valstī kopumā joprojām pastāv dažādas karojošās frakcijas, konflikta eskalācijas sekas tiek vērtētas kā viduvējas.

Patlaban Sīrijas konfliktā iesaistīts Sīrijas režīms, kuras lielākie atbalstītāji ir Irāna un Krievija, režīma opozīcija, kuras lielākie atbalstītāji ir Saūda Arābija, Turcija un Katara, kurdu spēki, kurus atbalsta ASV, Turcijas spēki, kurus arī atbalsta ASV, kā arī teroristu organizācijas "Daesh" un "Jabhat Fateh al-Sham" ("Nusra Front").

Apzināta vai nejauša militāra konflikta iespējamība starp NATO un Krieviju, kas izriet no noteiktām Krievijas darbībām Austrumeiropā.

Konflikta sekas: smagas
Konflikta iespējamība: viduvēja

Krievijas agresija Ukrainā pastiprināja jau tās 2008. gadā īstenotā iebrukuma Gruzijā raisītās bažas par lielvalsts nevēlēšanos zaudēt politisku ietekmi pār neatkarīgām valstīm, kuras reiz bijušas PSRS sastāvā.

No dažādiem ekspertiem regulāri izskanējušas bažas par Krievijas vēlmi un iespējām iebrukt arī kādā no Baltijas valstīm. Par galveno argumentu, lai tas nenotiktu, tiek minēta to dalība NATO, kas jebkuru agresoru brīdina, ka uzbrukt jebkurai dalībvalstij nozīmē uzbrukt visam militārajam blokam.

Par spīti NATO īstenotajai atturēšanas politikai, pēdējo gadu laikā palielinot militāros manevrus un spēkus reģionā, Krievijas taktiku eksperti regulāri turpina dēvēt par pilnībā neparedzamu, raisot bažas par konflikta rašanos.

Smaga krīze Ziemeļkorejā kuru rada atomieroču vai starpkontinentālās ballistiskās raķetes izmēģinājumi, militārā provokācija vai starptautiskā politiskā nestabilitāte.

Konflikta sekas: smagas
Konflikta iespējamība: viduvēja

Jebkādi Rietumvalstu centieni veidot diplomātisko dialogu ar Ziemeļkoreju ir atdūrušies pret neparedzamu un noslēgtu diplomātiju, kuru vada draudi. Pat tās tuvākā partnere Ķīna regulāri izsaka brīdinājumus un pat pārtrauc noteikta veida sadarbību ar slēgto valsti, lai spētu panākt vienošanos.

Pēdējo gadu laikā komunisma citadeles militārās spējas palielinājuši atomieroču, kā arī dažādi raķešu izmēģinājumi.

Graujošs kiberuzbrukums nozīmīgākajiem ASV infrastruktūras elementiem

Konflikta sekas: smagas
Konflikta iespējamība: viduvēja

Rietumvalstis, tostarp ASV jau vairākas desmitgades ir atkarīgas no digitalizētas un automatizētas infrastruktūras, kuras nozīme ar katru gadu turpina palielināties. Attiecīgi pieaugušas arī bažas par šīs sistēmas ievainojamību.

To palielinājuši pēdējo gadu notikumi, kad plašākai publikai nopludinātas lielas slepenas datu bāzes. Tāpat regulāri fiksēti ārvalstu hakeru iebrukumi ASV datu sistēmās, par ko ziņojušas gan valdības institūcijas, gan privātās struktūras.

Par galvenajiem uzbrucējiem digitālajai infrastruktūrai līdz šim minētas Krievija, Ķīna un Ziemeļkoreja.

Liela mēroga terorakts ASV vai NATO valstu teritorijā, kuru pastrādā vietējie vai no ārvalstīm iebraukuši teroristi.

Konflikta sekas: smagas
Konflikta iespējamība: viduvēja

Teroristu uzbrukumi lielākoties ir atsevišķu radikālu indivīdu mēģinājumi pievērst kādai problēmai sabiedrības uzmanību vai iebiedēt.

Tomēr līdz ar radikālā islāma grupējumu panākumiem konfliktos Tuvajos Austrumos pieaudzis to atbalstītāju un sekotāju skaits arī citviet pasaulē, un palielinājies plānotu grupveida teroristu uzbrukumu skaits. Tāpat regulāri tiek atklāti grupējumi, kuri līdz teroraktu pastrādāšanai tiesībsargu modrības dēļ netiek.