Lēmums par prezidenta izraudzīšanu tiešās vēlēšanās, kas valsts galvu pārvērtis neatceļamā monarhā, bija lielākā Senāta kļūda, atzinis bijušais Čehijas parlamenta augšpalātas priekšsēdētājs Petrs Pitharts.
Ceturtdien uzstājoties ar runu par godu Senāta 20. gadadienai, Pitharts, kas pārstāv kristīgos demokrātus (KDU-ČSL) izteicās, ka Senāts piekritis prezidenta tiešām vēlēšanām "pēkšņā īslaicīga vājprāta" brīdī, lai gan vairums senatoru bijuši pret šādu soli.
Viņš norādīja, ka senatori, kas pārstāvēja valdošās partijas, cerēja, ka opozīcija priekšlikumu bloķēs, savukārt opozīcijā esošie senatori to pašu gaidīja no valdības partijām.
Senāts konstitūcijas grozījumus, kas paredzēja tiešas prezidenta vēlēšanas, pieņēma 2012. gadā, dažus mēnešus pēc to apstiprināšanas parlamenta apakšnamā.
Pirmajās tiešajās prezidenta vēlēšanās, kas notika 2013. gada sākumā, uzvarēja pašreizējais valsts galva Milošs Zemans, kurš izpelnījies plašu kritiku gan pašā Čehijā, gan citviet Eiropā ar saviem populistiskajiem un agresīvajiem paziņojumiem, kas bieži ir pretrunā ar valdības īstenoto politiku.
Pirms tam prezidentu vēlēja abas parlamenta palātas, un parasti tam bija nepieciešamas vairākas balsošanas kārtas, kurās atsevišķi deputāti bieži mainīja savu viedokli, izsaucot spekulācijas par aizkulišu darījumiem un pat par šantāžu.
Tāpēc gadsimta pirmajā desmitgadē ideja par tieši vēlētu prezidentu Čehijā bija ļoti populāra un partijas bieži to izmantoja savās priekšvēlēšanu kampaņās.
2012. gadā Pitharts bija viens no nedaudzajiem politiķiem, kas nepārprotami iestājās pret prezidenta vēlēšanu kārtības maiņu, uzstājot, ka tauta nespēj izraudzīties labu prezidentu.
Šobrīd 75 gadus vecais Pitharts komunistiskā režīma laikā bija viens no vadošajiem čehu disidentiem. Pēc komunistiskā režīma krišanas 1989. gadā laikā no 1990. līdz 1992. gadam viņš ieņēma tolaik vēl kopīgās Čehoslovākijas valsts sastāvā esošās Čehijas premjerministra amatu, bet no 1996. gada līdz 2012. gadam, kad viņš politiku pameta, Pithrts bija Senāta loceklis. Laikā no 1996. līdz 1998. gadam un no 2004. līdz 2008. gadam viņš ieņēma parlamenta augšpalātas priekšsēdētāja amatu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
